Piemēram, pēc Paus Konsult datiem, tikai aptuveni 20% parādnieku ir tādi, kuri patiešām ir nonākuši finansiālās grūtībās, zaudējot darbu, veselību u.tml. Pārējā daļa pati ir radījusi sev problēmas, neapdomīgi aizņemoties un dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, informējis uzņēmuma valdes loceklis Mārcis Katajs.
Arī kredītmenedžmenta kompānijas Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektore Aleksandra Baranova parādniekiem galvenokārt piedēvējusi vieglprātīgu attieksmi pret kredītsaistībām.
"Cilvēks kredītā iegādājies dārgu dzīvokli, brauc ar Porsche, kas ir augsta sociālā statusa atribūti, bet seguma tam nav, jo karjeras un izglītības rādītāji nav atbilstoši. Cilvēks ieguvis tikai vidējo vai, labākajā gadījumā, koledžas izglītību. Šādas disproporcijas nebūtu iedomājamas attīstītajās rietumvalstīs, bet mums ir ļoti izplatītas, un tieši šādi cilvēki ļoti bieži nonāk parādnieku sarakstos."
Parādu piedzinēji arī norāda, ka to pārziņā esošu lietu skaits ievērojami pieaug, bet parādu iekasēšana kļūst arvien ilgāks process. Tāpat aizvien biežāk lietas nākas virzīt uz tiesu.