Aptauja atklāj, ka 97% respondentu vēlas, lai turpmāk viņu kredītspējas izvērtēšanā ņemtu vērā ne tikai kavētos maksājumus (negatīvās ziņas), bet arī laikā veiktos maksājumus (pozitīvās ziņas), kas viņiem dotu priekšrocības nākotnē.
Respondentu norādītā rēķinu maksāšanas kārtība:
- Vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai (indekss 1,01).
- Otrajā vietā – ar indeksu 0,58 – ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi.
- Trešajā vietā (0,52) – seko telefonrēķina apmaksa.
- Ceturtajā vietā (0,5) – ierindojas regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu.
- Piektajā vietā – ar indeksu 0,49 - seko namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.
- Sestajā vietā (0,49) ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem.
- Savukārt par vismazsvarīgākiem rēķiniem – kurus maksā kā pēdējos vai “tad, kad sanāk” – respondenti atzīst rēķinu par internetu (septītā vieta ar indeksu 0,46)
- Par televīziju (astotā vieta ar 0,38) samaksu
- Citi maksājumi (devītā vieta ar 0,29).
Atbildot uz jautājumu par savas izvēles iemesliem, vairums respondentu (40,7%) norāda, ka visus maksājumus veic savlaicīgi; 31,8% atzīst, ka, lai gan agrāk visi maksājumi veikti laikā, pašreiz izdevumi pārsniedz ienākumus, tāpēc katru reizi jādomā, kuru rēķinu maksāt laikā un kuru var atļauties kavēt; 11% atzīst, ka vispirms izvēlas maksā tiem, kas pakalpojumus var atslēgt/atņemt; 10,3% norāda, ka vispirms maksā tiem, kas var sabojāt kredītvēsturi, ziņas iekļaujot parādnieku reģistros; 5,7% nav par to domājuši, bet 0,5% nav lietas kursā, jo ar ģimenes maksājumiem nenodarbojas.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, kādu kredītspējas aprēķina principu cilvēki gribētu, lai Ministru Kabinets nostiprina likumdošanā, kas turpmāk regulēs kredītspējas aprēķinu fiziskām personām kredītbiroju darbības kontekstā, respondenti priekšroku dod pilnvērtīgam kredītvēstures izvērtējumam: 97% vēlas, lai aprēķinot viņa kredītspēju (kredītreitingu), tiktu ņemtas vērā gan negatīvās ziņas (kavētie maksājumi), gan pozitīvas ziņas (laikā veikti maksājumi), kamēr 3% uzskata, ka pietiek ar negatīvo informāciju.
Daļa respondentu (44%) aptaujā pamatoja arī savu viedokli, komentāros visbiežāk norādot savu pozitīvo kredītvēsturi – laikā veiktos maksājumus, kurus diemžēl neviens cits pakalpojumu sniedzējs nezina un līdz ar to neņem vērā. Respondents nr.26: “Jāstimulē godīgie!”; respondents nr.8: “Pozitīvi ir uzteikt kredītņēmēju, kas cenšas laicīgi maksāt rēķinus, kā arī spēj uzņemties atbildību!”; respondents nr.18: “Domāju, ka jāizvērtē visi aspekti, ne tikai negatīvais!”, respondents nr.44: “Absolūti negodīgs paņēmiens. Varbūt cilvēks ir 10 gadus un vienmēr laikā maksājis 100 000 kredītu, bet kādā momentā (piem., darba zaudēšana) iekavējis 1 maksājumu. Ja uzrāda tikai negatīvo, tad tiek radīts par cilvēku pilnīgi greizs priekšstats, tas pilnīgi noteikti neatspoguļo cilvēka reālo “darbību”; respondents nr.42: “Gribētos, lai beidzot ņem vērā un arī citi zina to, ka es vienmēr godīgi esmu maksājis visus savus rēķinus” utt. Savukārt komentāri ar atbalstu vien negatīvās informācijas izmantošanai aprēķinos ir tikai daži, tajos paustas bažas par datu drošību.
"Patlaban apstiprināšanai Ministru Kabinetā tiek virzīts viedoklis, ka Latvijā kredītbirojiem kredītspējas noteikšanā ir jāaizliedz ņemt vērā pozitīvo informāciju, jo ir bažas, ka “sabiedrība tam neesot gatava”, lai gan pētījumi par šo tēmu nav veikti.
Ja paliks spēkā viedoklis par pozitīvo ziņu izmantošanas aizliegumu, nākotnē var izveidoties absurda situācija: vienu reizi viens kavēts maksājums var kļūt nozīmīgāks fakts kredītvēsturē, nekā laikā veikti maksājumi daudzu gadu garumā," stāsta Armīns Kalniņš, starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs.
Aptaujā savu viedokli Ministru Kabinetam līdz pirmdienas pusdienas laikam bija pauduši 418 respondenti, tostarp 170 vīrieši un 248 sievietes vecumā no 19 – 63 gadiem, ar vidējo vecumu 34,5 gadi. Aptauja joprojām ir pieejama šeit.
“Aicinām visus Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kas tuvākajā laikā, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis, izlems šo jautājumu,” aicina Armīns Kalniņš.
“Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka šis lēmums turpmāk ietekmēs ikviena patērētāja ikdienu! Tajā pašā laikā publiskā telpā diskusijas par šo jautājumu nenotiek. Tāpēc es aicinu medijus palīdzēt uzzināt sabiedrības viedokli pirms šo jautājumu izlemšanas,” saka A. Kalniņš.