Parex indekss pērn sasniedza optimisma rekordu - pirmajā ceturksnī indeksa vērtība pakāpās līdz 61.12 punktiem un nedaudz nokritās līdz 60.88 punktiem ceturtajā ceturksnī. Būtiskas svārstības netika novērotas arī otrajā un trešajā ceturksnī, kad indeksa vērtība stabili turējās pie 60 punktu atzīmes, kas liecina par augstu uzņēmēju optimismu.
Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Ir patīkami redzēt, ka uzņēmēji arvien pozitīvāk vērtē savas biznesa pozīcijas un ar optimismu raugās uz valsts kopējo ekonomisko attīstību. Visi Parex indeksa ceturkšņi ir parādījuši rekordaugstus rādītājus, kas liecina par to, ka 2006.gads patiešām ir bijis stabila optimisma gads. Cerams, ka salīdzinoši augsta inflācija neizvērtīsies kā destruktīvs faktors ekonomikas attīstībā. Izskatās, ka uzņēmēji saprot, ka inflācija ir kā savdabīgs nodoklis, kas pārdala ienākumus par labu uzņēmējiem un visvairāk skar maznodrošinātos un valsts sektorā strādājošos. Gribas cerēt, ka šī stabilitātes sajūta un optimisms nepāraugs pašapmierinātībā vai stagnācijā, bet kalpos uzņēmējiem par stabilu atspēriena punktu, lai iesaistītos jaunos biznesa projektos un drosmīgi īstenotu izvirzītos attīstības plānus. Šādus uzņēmējus vienmēr būs gatava atbalstīt arī Parex banka.”
Interesantas svārstības 2006.gadā piedzīvoja tagadnes un nākotnes indeksi (tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu, bet nākotnes – prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem). Ja iepriekšējos gados Parex nākotnes indekss vienmēr bija ar augstāku vērtību nekā tagadnes indekss, tad 2006.gada trešajā ceturksnī tas bija nedaudz zemāks par tagadnes indeksu, liecinot par zināmas nedrošības iestāšanos uzņēmēju vidū, kas varētu būt skaidrojams ar Saeimas vēlēšanām. Savukārt ceturtajā ceturksnī Parex nākotnes indekss atkal pakāpās virs tagadnes indeksa vērtības. Parex nākotnes indeksam kopumā ir novērojami straujāki kāpumi un kritumi, kas liecina par zināmu uzņēmēju optimisma nestabilitāti nākotnes perspektīvā. „Jau otro gadu pēc kārtas mēs redzam, ka gada trešā kvartāla iekritiens ceturtajā kvartālā izlīdzinās, kas liecina par zināmu sezonalitāti un, iespējams, ir saistīts ar Ziemassvētku iepirkšanās pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” piebilst Gatis Kokins.
Aplūkojot Parex indeksa rezultātus ceturtajā ceturksnī dažādās uzņēmēju grupās, indekss pieaudzis 17 no tām, savukārt kritums bijis tikai 8 grupās. Uzņēmumu finansiālais stāvoklis un rentabilitāte 2006.gada ceturtajā ceturksnī ir sasnieguši visaugstākos rādītājus Parex indeksa pastāvēšanas vēsturē. Optimistiski noskaņoti ir Kurzemes uzņēmēji (+2.11) un pakalpojumu sfērā strādājošie uzņēmumi (+2.03).
Nepatīkami, ka optimisma kritumu piedzīvojuši Latgales uzņēmēji (-1,75), kas nozīmē, ka Ziemassvētku pozitīvais noskaņojums šim reģionam gājis secen. „Satrauc optimisma samazināšanās ražošanas sfērā, kura visu 2006.gadu konsekventi samazinājās no 60,8 punktiem līdz 58,9 punktiem, jo īpaši tāpēc, ka ražošanas īpatsvars Latvijas ekonomikā arvien nav sasniedzis veselīgu proporciju. Turpretī mazo uzņēmumu (ar apgrozījumu līdz 10 000 latiem gadā) optimisms pirmo reizi Parex indeksa pastāvēšanas vēsturē ir sasniedzis vidējo uzņēmumu līmeni, kas nozīmē, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā dod savus augļus,” saka Gatis Kokins.
No astoņiem apakšindeksiem vērtība 2006.gada beigās palielinājās sešiem, bet nenozīmīgi samazinājās diviem. Tajā skaitā lielākais pieaugums bija uzņēmuma rentabilitātes vērtējumam (+2.44) un investīciju apjomam uzņēmumā (+1.90). 2006.gadā stabili pieauga un līderpozīcijās gadu noslēdza valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes apakšindekss (64,32 punkti), apliecinot uzņēmēju optimismu par Latvijas kopējo ekonomikas virzību.
Zīmīgi, ka būvniecības nozares ekonomiskās aktivitātes vērtējuma indekss ir nokrities no 71,2 punktiem 2005.gada beigās līdz 65,0 punktiem 2006.gada beigās. Un, lai arī būvniecības indekss vēl aizvien ir visaugstākais, salīdzinot ar tirdzniecību, ražošanu un pakalpojumiem, būvnieki, acīmredzot, prognozē celtniecības superburbuļa noplakšanu.
Par Parex indeksu:
Latvijā pirmo lietišķās aktivitātes indeksu – Parex indeksu 2004.gada sākumā izveidoja Parex banka sadarbībā ar vadošo tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. Parex indekss tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Tas atspoguļo uzņēmēju viedokli un situācijas prognozes par ekonomisko aktivitāti valstī, attiecīgajā nozarē, kā arī dažādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu, investīciju apjomu. Ja indekss ir virs 50, tas liecina par zināmu optimismu konkrētā jautājuma vērtējumā, savukārt, ja ir zem 50 punktu robežas, tad iespējams runāt par zināmu pesimismu. Pilnu atskaiti par šo un iepriekšējiem Parex indeksiem var aplūkot Parex bankas mājas lapā: www.parex.lv.
Par Parex banku:
Parex banka ir viena no stabili augošām Latvijas komercbankām ar aktīviem 3 miljardi EUR. Parex banka saviem klientiem piedāvā integrētus pakalpojumus tādās jomās, kā kreditēšana, maksājumu kartes, līzings, aktīvu pārvaldīšana un vērtspapīru tirdzniecība. Patlaban bankas filiālēs visā Latvijā strādā vairāk kā 2200 cilvēki. Bez tam Parex bankai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs, tajā skaitā filiāles Berlīnē, Stokholmā un Tallinā, meitas banka AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex Bankas Lietuvā. Parex banka ir vienīgais American Express sadarbības partneris Latvijā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes. Parex bankai ir piešķirti šādi starptautiskie reitingi: Moody’s Investors Service – Ba1, Fitch Ratings – BB+, Capital Intelligence – BBB-.
Papildu informācija:
Viktors Zaķis,
Korporatīvo komunikāciju speciālists
Tālrunis 7010141 vai 29476754
e-pasts: viktors.zakis