Trīs miljonu latu lielais parāds VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) uzņēmumam uzkrājies kopš janvāra. Turklāt tās nav visas finanšu problēmas – gada sākumā izskanējusī informācija par 11 miljonu deficītu uzņēmuma budžetā ir aktuāla joprojām, atzīst jaunais Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Tūlīt gan viņš piebilst – tās nevarot uzskatīt par lielām grūtībām. Patlaban svarīgākais esot noslēgt līgumu par valsts pasūtījumu, bet parāda jautājums par infrastruktūras izmantošanu tikšot risināts jaunnedēļ, kad no komandējuma atgriezīsies LDz šefs Uģis Magone.
LDz pārstāvji norāda – šāda situācija neveidojas pirmo reizi, bet jau regulāri vairākus gadus no vietas. Lai arī tas nav normāli, līdz gada beigām parasti risinājums tiekot rasts un tādā vai citādā veidā līdzekļi piešķirti.
Tikmēr atbildīgā Satiksmes ministrija atzīst problēmas sistēmā. To varētu risināt, pieņemot likuma grozījumus, kas paredzētu tiešu maksājumu par infrastruktūras izmantošanu LDz. Grozījumus varētu virzīt kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi.
Par pasažieru pārvadājumu tīklu atbildīgā Autotransporta direkcija Pasažieru vilciena finansiālajās grūtībās nesaskata tik lielas problēmas, lai tās būtu jārisina uz maršrutu un reisu skaita rēķina. Viņu rīcībā arī esot informācija par mazākām uzņēmuma finansiālajām grūtībām.
„Jāsaka, ka mums ir mazliet citi dati. Tie ir 7,6 miljoni infrastruktūras maksas, kuras ir SM un LDz kompetence. Un, mūsuprāt, šis budžeta finansējuma iztrūkums ir 600 tūkstoši latu. Līdz ar to mēs skatīsimies, kādus soļus spers PV, ja viņi atradīs iespējas uz remontu izmaksām vai uz iekšējām izmaksām samazināt šīs summas, tad attiecīgi no mūsu puses netiks pieprasīts slēgt pat nevienu maršrutu, nevienu reisu,” uzsver direkcijas valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.
Iepriekš direkcija piedāvājusi Pasažieru vilcienam izvērtēt iespējamās izmaiņas 37 vilcienu reisos, kas sabiedrībā ticis nepareizi saprasts un tos nebūt neesot plānots slēgt. Visi pasažieru pārvadājumi gan Latvijā esot nerentabli, tādēļ reisu saglabāšana vienmēr ir arī politisks jautājums, proti, valdības izšķiršanās par dotācijas lielumu no valsts budžeta. Šogad pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu atvēlēts 21,45 miljoni latu.
Vienīgais maršruts, par kuru turpmāku pastāvēšanu šogad vēl notiks diskusijas, esot vilciens Rīga-Liepāja, atzīst Narvaišs. Taču nekas straujšs un pēkšņs attiecībā uz maršruta izmaiņām nevarētu būt gaidāms. Pasažieru vilciena vadītājs gan iespējamās izmaiņas reisos un maršrutos pagaidām komentē piesardzīgi, norādot, ka viss vēl tiekot vērtēts.
Tai pat laikā, Birkmanis atzīst, ka sūri grūti topošajā jauno vilcienu iepirkumā viss pašreizējais vagonu parks jebkurā gadījumā atjaunots netiks: 104 elektrovilcienu vagonu vietā iepirkumā paredzēti 96 un 47 dīzeļvilcienu vagonu vietā – tikai divdesmit. Turklāt, arī ja darījums ar spāņu firmu CAF nenotiks un tiks izsludināts jauns konkurss, vagonu skaits iepirkumā netikšot mainīts. Izmaiņas tādā gadījumā varētu būt vienīgi vilcienu piegādes termiņos.
„Cita lieta varbūt būs iespējamie etapi, jo mums jābūt efektīvai šai nomaiņai un plānveidīgai. (..) Jaunajā iespējamajā konkursā, šis piegādes laiks ir atklāts jautājums, tāpēc arī šobrīd grūti komentēt,” skaidro Birkmanis.
Tas varētu nozīmēt netiešu apstiprinājumu reisu skaita izmaiņām pēc jauno vilcienu saņemšanas. Par to liecina arī Autotransporta direkcija, kas norāda – līdz ar vagonu parka atjaunošanu, reisu skaits varētu mainīties. Pierīgā, kur satiksme pa dzelzceļu tiek izmantota aktīvāk, to varētu būt vairāk, bet nepopulārākās vietās – mazāk.
Skaidrību par iespējamām izmaiņām maršrutu un reisu plānā, ja bez tām nevarēs iztikt, Pasažieru vilciens sola mēneša laikā.