Valsts ekonomiskai attīstībai kļūstot lēnākai, to izjūt gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Šogad un tuvākajos gados netiek prognozēts tik straujš algu pieaugums kā iepriekš, savukārt ikdienas pakalpojumu, preču cenas pakāpeniski pieaug, tādējādi ietekmējot arī ikviena iedzīvotāji finansiālo stāvokli. Kā liecina pētījuma dati, 34% aptaujāto uzskata, ka izskanējušās ziņas par iespējamām mājsaimniecību finansiālām grūtībām un bankrotiem ir taisnība, savukārt 47% norāda, ka dažas mājsaimniecības varētu bankrotēt, bet kopumā šīs ziņas ir pārspīlētas. Tikai 4% respondentu norāda, ka viņi šīm ziņām netic.
Savukārt atbildot uz jautājumu, kas veicinājis finansiālo diskomfortu daļai mājsaimniecību, tikai 18% respondentu uzskata, ka tieši pašu rīcība aizņemoties naudu ir veicinājusi ģimenes finansiālās problēmas, savukārt 47% aptaujāto norāda, ka atbildība jāuzņemas valdībai. 15% aptaujāto norāda, ka atbildība jāuzņemas bankām. Ja salīdzinām, tad sievietes retāk kā vīrieši norāda finansiālās problēmas kā pašu rīcības sekas – attiecīgi 16% un 21% respondentu. Tikai 11% gadījumu respondenti ar zemākiem ikmēneša ienākumiem uzskata, ka mājsaimniecību finansiālās grūtības radījusi pašu rīcība, biežāk tiek minēta valdība, bankas un citas kreditēšanas iestādes.
SEB bankas sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis norāda: ”Iedzīvotāji salīdzinoši maz aizdomājas par savu atbildību attiecībā uz naudas pelnīšanu un tērēšanu, situācijas pasliktināšanās gadījumā meklējot vainīgos sev apkārt. Mājsaimniecībām lielāka uzmanība būtu jāvelta ienākumu un izdevumu plānošanai, veidojot savu ģimenes budžetu, turklāt atbildība par savas ģimenes budžetu gulst uz pašu pleciem, nevis valdību vai finanšu institūcijām. Aizņemoties naudu, rūpīgi jāizvērtē savas pašreizējās finanšu iespējas, turklāt šī pārdomātā aizņemšanās jāsabalansē ar uzkrājumu veidošanu. Pozitīvi, ka vairums Latvijas iedzīvotāju tomēr apzinās finansiālo problēmu risināšanas nepieciešamību - problēmas pašas no sevis neatrisināsies, ir jāmeklē veidi, kā izkļūt no finansiālo grūtību žņaugiem.“
Kā liecina aptaujas rezultāti, 46% respondentu savas finanšu situācijas uzlabošanai dotos konsultācijā uz banku, 33% lūgtu palīdzību radiem vai draugiem, savukārt 10% aptaujāto izvēlētos nogaidīt, kamēr situācija uzlabojas pati no sevis. Interesanti, ka, lai risinātu savu finansiālo situāciju konsultācijā uz banku dotos 37% aptaujāto vecumā no 20 – 29 gadiem, lielāku paļāvību banku ekspertu ieteikumiem izrādījuši respondenti vecumā no 40 gadiem, attiecīgi 61%.
SEB bankas veiktais pētījums tika veikts no 5. – 12. augustam un tajā piedalījās vairāk kā 600 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB piedāvā universālus bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB ir pārstāvēta arī citās Skandināvijas valstīs, Vācijā, Ukrainā, Krievijā un Polijā, kā ir starptautiski pārstāvēta vēl 10 valstīs. SEB grupā strādā vairāk kā 22 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
Papildu informācijai:
Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67779978, 29357123, [email protected]
Vairāk par SEB grupu Latvijā: www.seb.lv.
SEB bankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: seb.lv/wap