PR: "Swedbank" mediju ieguldījumu darbnīca: kāda ir pareizākā ieguldīšanas stratēģija ekonomikas lejupslīdes laikā

Laikā, kad notiek būtiskas izmaiņas valsts ekonomikā un sabiedrībā, iespējams pārliecināties, ka tie iedzīvotāji, kuri bija laicīgi izveidojuši uzkrājumus tagad patiesi novērtē to vērtību. Savukārt tie, kuriem tādu nav, šobrīd meklē papildus iespējas uzkrājumu veidošanai. Tāpēc svarīgi saprast, kā izvēlēties sev piemērotākos uzkrājumu veidus, arī to, kā civēka vecums, ienākumi, pieredze un personīgie faktori ietekmē ieguldījumu izvēli, un kādas ir pašlaik Latvijā vērojamās tendences šajā jomā.

Kas šobrīd uztrauc ieguldītājus?

- Ieguldījumu termiņi – cilvēkiem ir bažas par to, kas notiks nākotnē, līdz ar to arī ieguldījumus viņi vēlas veikt īsākā termiņā. Kā risinājums šajā gadījumā ir ieguldījumi īstermiņa depozītos, krājkontos, naudas tirgus fondos un īstermiņa obligācijās.

- Valūtas risks – ieguldītājiem ir vēlme samazināt valūtas riskus. Kā risinājums šīm bažām var būt iegudījumu veikšana dažādās valūtās termiņdepozītos, krājkontos, ieguldījumu fondos, obligācijās un akcijās.

- Drošība- cilvēki vēlas pasargāt savus ieguldījumus. Tāpēc Swedbank eksperti šobrīd iesaka veikt ieguldījumus paaugstinātas drošības vērtspapīros – termiņdepozītos, naudas tirgus fondos un attīstīto valstu obligācijās.

Aplūkojot izplatītākos finanšu tirgus instrumentus, jāmin noguldījumi, dinamiskie depozīti, obligācijas un akcijas. Ieguldījumu fondi būtībā ir vairāku ieguldītāju līdzekļu apvienojums, ko pārvalda peofesionāls ieguldījumu pārvaldnieks ar mērķi gūt maksimāli lielu peļņu, ieguldot vērtspapīros. Ieguldījumu portfeļa izveides, uzraudzības un pārskatīšanas procesā būtiski sekot līdzi diviem faktoriem – riskam un ienesīgumam.

Pamatfaktori, kas jāņem vērā ir riska mērķi, ienesīguma mērķi un ieguldīšanas ierobežojumi. Ienesīgums un risks noteikti jāvērtē kontekstā – riska mērķis noteiks to, cik augstu ienesīguma mērķi noteiks investors, un otrādi. Ienesīguma mērķim jābūt saskaņotam ar riska mērķi. Būtiski izvērtēt arī likviditātes prasības – kādas ir paredzamās, kādas neparedzamās prasības, kāds ir likviditātes risks – zaudējumi, kas rodas no relatīvi nelikvīda aktīva realizācijas (pārvēršanas skaidrā naudā) īsā laika periodā.

Laika horizonta garums noteiks jebkura investora spēju uzņemties risku – jo laika horizonts garāks, jo vairāk riska iespējams uzņemties, lielāka iespēja kompensēt zaudējumus un vairāk iespēju ieguldīt riskantākos vērtspapīros. Skaidra nauda ir bezriska ieguldījums tikai īstermiņa investoram, taču var būt ļoti riskants ieguldījuma veids ilgtermiņa investoram, kuram jāsaskaras ar reinvestīciju risku. Citi ierobežojumi ir nodokļi, juridiskie ierobežojumi un citi īpaši apstākļi, piemēram, ētiskie.

Būtiski ievērot arī katra individuālā investora personiskos faktorus, kas jāņem vērā veidojot ieguldījumu stratēģiju - ienākumu avoti un to regularitāte, uzkrātais kapitāls, kapitāla mērīšanas skala (cik daudz ir “daudz”), dzīves cikla posms (tas ietekmē riska toleranci), kā arī psiholoģiskie faktori (piemēram, investīciju pieredze un racionalitāte).

Ieguldījumu veidošanas stratēģijās pamatā iespējams izdalīt 4 investoru tipus: piesardzīgais, metodiskais, spontānais un individuālists. Piesardzīgais investors ir averss pret zaudējumiem. Viņa stratēģijai raksturīgs zems portfeļa apgrozījums un zemas svārstības. Metodiskais investors, veidojot savu ieguldījumu stratēģiju, balstās uz “faktiem”, pētījumiem un disciplīnu. Parasti rīkojas salīdzinoši konservatīvi un neizjūt nekādu emocionālu saikni ar ieguldījumiem. Savukārt spontānais investors ļoti bieži maina savu stratēģiju, seko līdzi “tirgum”, apšauba “ekspertus”, arī pats bieži tirgo. Visbiežāk uztraucas par to, lai nepalaistu garām kādu iespēju, nevis nezaudētu līdzekļus. Kā ceturtais investora tips ir Individuālists – veidojot ieguldījumu portfeli, viņš īsteno savu neatkarīgo pieeju un rīkojas izteikti pašpārliecināti, tāpēc vienmēr gatavs uzņemties lielāku risku.

Swedbank veiktais pētījums* par Latvijas iedzīvotāju riska toleranci parādīja, ka atbildot uz jautājumu “kā Jūsu labākais draugs Jūs raksturotu attiecībā uz riska uzņemšanos?” – vairums iedzīvotāju norādīja, ka ir apdomīgi un gatavi uzņemties risku pēc atbilstošas izpētes veikšanas (atbildi minēja 45% respondentu. Tāds pats skaits aptaujāto (45%) iedzīvotāju novērtēja sevi kā piesardzīgus attiecībā pret riska uzņemšanos. Tikai 5% respondentu bija raksturojuši sevi attiecībā pret riska uzņemšanos kā īstu spēlmani. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka vispār izvairās no jebkāda riska.