Līguma detaļas ir komercinformācija, bet zināms, ka LDZ Cargo pērn noslēdzis reklāmas pakalpojumu līgumu ar basketbola klubu Ventspils par 271 098 latu, savukārt šogad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iespēju reklamēties pirks no basketbola kluba VEF Rīga par 200 000 latu.
VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Antra Birzule uzsver, ka līguma detaļas, kā arī nopirkto reklāmas laukumu atdeve ir konfidenciālas ziņas. To nevar atklāt, jo LDZ Cargo ir konkurenti, kuriem šīs ziņas varētu lieti noderēt: „Viņi arī interesējas un skatās, ko dara LDZ Cargo, ar kādiem paņēmieniem un summām LDZ Cargo piesaista kravu pārvadātājus un apstrādātājus un tā ir komercinformācija un tieši šo iemeslu dēļ mēs nevaram sīkāk izplūst detaļās – ko kam un cik sadalām.”
Bez iepirkuma procedūras LDZ Cargo pagājušajā gadā noslēdza reklāmas pakalpojumu līgumu ar basketbola klubu Ventspils. Šī kluba prezidents ir partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs, kluba padomē – Ventspils domes vadība. Pakalpojuma līgums noslēgts par 271 098 latu.
Satiksmes ministrija tiešā veidā uzrauga vien LDZ Cargo māteskompāniju Latvijas Dzelzceļš. Saskaņā ar premjera rezolūciju, darījumi virs 100 000 latu ir jāakceptē nozares ministram. Šajā gadījumā atļauju slēgt ceturtdaļmiljonu vērto līgumu devis iepriekšējais satiksmes ministrs, ZZS biedrs Uldis Augulis.
Ventspils kluba valdes priekšsēdētājs Ralfs Pleinics De facto uzsver, ka “bez valsts atbalsta Latvijā profesionāls sports nav iespējams, tas ir iespējams tikai amatieru līmenī”. Reklāmas summa ir visai ievērojama, tomēr nav īsti skaidrs, kas tieši par šo naudu ir nopirkts. Pleinics skaidro, ka reklāmas līgumi un izmaksas tiek izstrādāti individuāli.
Atverot Ventspils kluba mājas lapu, redzams, ka LDZ Cargo reklāma bijusi uz plāksnes basketbola laukuma malā, uz sportistu tērpiem to pat ir grūti pamanīt. „Ir, ir viņiem arī ir treniņu krekli, izbraukuma krekli, sporta krekli, tur ir dažādas pozīcijas, ar kurām mēs sadarbojamies, ir reklāmas televīzijā un preses konferences,” paskaidro Birzule.
Vai nopirktais pakalpojums patiešām maksā vairāk nekā 270 tūkstošus latu – grūti novērtēt, jo visi šie valsts uzņēmuma tēriņi tiek paslēpti melnā maisā ar uzrakstu komercnoslēpums.
Interesants ir fakts, ka mainoties ministrijas politiskajai vadībai, reklāma Ventspilī vairs nav bijusi nepieciešama. Tagad, kad politisko atbildību pār satiksmes nozari uzņēmusies Vienotība kopā ar Olšteina grupu, uzsvars likts uz Latvijas čempionvienību, basketbola klubu VEF Rīga. Tā padomes priekšsēdētājs ir Vienotības biedrs Edgars Jaunups. Pavisam nesen noslēgts reklāmas līgums par 200 000 latu.
Šo darījumu atļāva satiksmes ministrs Aivis Ronis. Uz jautājumu, kāda bija Roņa argumentācija, atļaujot šādu darījumu, de facto saņēma atbildi: “Uzņēmuma vadība sniedza savus argumentus par šāda līguma nepieciešamību no uzņēmuma biznesa viedokļa, taču detalizētāk šo nevaram komentēt, jo tas skar uzņēmuma komercintereses.”
LDZ Cargo pārstāve uzskata, ka uzņēmumam ir izdevīgi pirkt reklāmu basketbola klubos - to pierādot lielais uzņēmuma apgrozījums un peļņa. Lai gan uzņēmums strādā gan Latvijā, gan ārpus valsts, galvenokārt Austrumu virzienā, Birzule neatklāj vai līdzīgi sadalās arī ieguldījumi reklāmā. Tāpat kā to, kādēļ izvēlētas tieši šīs komandas.
Pēc VEF Rīga sniegtajām ziņām, LDZ Cargo pērk reklāmu VEF Rīga spēlēs, uzsvaru liekot uz starptautiskajiem turnīriem – Eirolīgas kvalifikācijā, Eiropas kausā, VTB vienotajā līgā. Kluba direktore Laila Spaliņa uzsver savu īpašo piedāvājumu reklāmdevējam: “reklāmu izvietošana šajos turnīros ir visnotaļ ekskluzīva, ko citi Latvijas klubi nevar nodrošināt”. Izvērtēt divsimt tūkstošu latu vērta reklamēšanās līguma slēgšanas pamatotību ir grūti, ja lielākā daļa informācijas nav pieejamas. Tāpat kā nav atbildes, vai valsts uzņēmumam tik lielā apjomā jāsponsorē privātas basketbola komandas. Latvijas dzelzceļš ir atklājis, ka koncerns reklāmām un tēla veidošanai tērē ap trim miljoniem latu.
VEF Rīga šīs sezonas budžets ir nepilni divi miljoni latu, no tā trešdaļa jeb aptuveni 570 tūkstoši latu ir publiskais finansējums jeb nauda, kas faktiski saņemta no valsts uzņēmumiem. Šo sponsorēšanas praksi visticamāk nemainīs arī plānotās pārmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldīšana. Spriežot pēc šā brīža valdības iecerēm, lielākie sponsorētāji un ziedotāji, kā, piemēram, Latvijas Dzelzceļš vai Latvijas Valsts meži paliks ārpus centralizētas pārvaldīšanas kā nozarei svarīgi uzņēmumi.