Ja KNAB, tā vietā, lai līdz sirdstriekai trenkātu bijušos politiķus, savas noklausīšanās ierīces pievērstu telefoniem pašreizējās uzņēmumu valdēs un šodienas valsts amatos sēdošajiem, iespējams, neiztiktu bez skaļiem arestiem, kurus tā gaida Providus un Delna.
Mēģinājumi valdībā jau pēc konkursa uzvarētāja paziņošanas apturēt jauno pasažieru vilcienu iepirkumu ir nepieņemama politiķu iejaukšanās konkursa gaitā. Cik tas ir godīgi, lai vērtē nenogurstošie tiesiskuma principu pētnieki Delnā.
Sirds sāp par Latviju. Konkursa uzvarētāja kompānijas CAF ģenerālais apakšuzņēmējs ir mūsu Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR). Tas nozīmē pašu galveno konsekvenci Latvijai - izgāzt šo konkursu nozīmē izgāzt vilcienu ražošanu Latvijā. Izgāzt ne jau vienu mazu pasūtījumu - izgāzt vilcienu ražošanu un apkopi gadu desmitu garumā. Tā pamatīgi iegriezt savai valstij un Latvijas uzņēmumam.
Politiķi, kas aktīvi nodarbojas ar konkursa izgāšanu otra pretendenta Šveices uzņēmuma Stadler interesēs, aktīvi darbojas pret Latvijas valsts interesēm. Runāt par ražošanas attīstību un darbvietu radīšanu, bet gremdēt vilcienu ražošanu Latvijā - ir nesavienojamas lietas.
Protams, ir arī tāda uzskatu sistēma, pēc kuras ir pilnīgi vienalga, vai vilcienus ražo Latvijā, Polijā vai Ķīnā. Otrs konkursa pretendents Stadler vilcienus Igaunijas vajadzībām ražo Polijā. Ar Latvijas interesēm politiķus, kuriem Latvijas intereses ir tukša skaņa, nepārliecāt. Tāpēc viņus pārliecina ar papīriem, kuros - tātad pēc konkursa noslēgšanas, kurā ir palikusi neapmierinātā puse, - tiek mēģināts pierādīt, cik neizdevīgs esot konkursa uzvarētāja piedāvājums. Tas gan rada aizdomas, ka slepenais papīrs kalpo tikai kā formāls pamatojums, lai būtu iemesls politiskai konkursa pārskatīšanai.
Neapmierinātā puse, saprotams, ir ļoti aktīva - par 600 miljonu eiro vērtu iepirkumu, kura izmaksas 30 gadu laikā var pieaugt pat līdz 1 miljardam eiro, - ir vērts pacīnīties. Lai arī Eiropas Komisija jau ir noraidījusi Stadler sūdzību, šveicieši mierā neliekas, bombardējot EK iestādes ar jaunām sūdzībām.
Tā ir ekonomiku graujoša prakse, kad negodprātīgi zaudētāji šantažē valsti ar sūdzībām līdz bezgalībai, bet tiesāšanās velkas gadu garumā. Šoreiz Latvija var pazaudēt gan vilcienu ražošanas iespēju Latvijā, gan arī 100 miljonu lielu līdzfinansējumu no ES Kohēzijas fonda, kura izmantošanai ir ierobežots termiņš. Latvijas zaudējums no iespējamās afēras ap vilcienu konkursu var būt tik milzīgs, ka jācer - KNAB neguļ ne dienu, ne nakti, to uzraugot.