Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina.
Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāsta, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis. Interesanti, ka šogad meteorologi nespēj sniegt precīzu prognozi pat dažām dienām. Solīja jau Ziemassvētkos salu, no rīta skatāmies - temperatūra plusos. Tiesa, pazīstamie Cēsu rajona mednieki arī man rudenī stāstīja, ka ziema būs silta. Bet profesionālie prognozētāji gan mazliet izgāzušies - ja agrāk diennakts prognozes precizitāte bija kādi 99%, tad šoziem vien 60-70% piepildās.»
J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.» Žagarkalna īpašnieks stāsta, ka visvairāk no siltās ziemas cieš Somijas slēpošanas industrija - tur ir atcelts pasaules čempionāts, kurā ieguldīti lieli līdzekļi: «Tur daudzas trases sezonai ir iegādājušās dārgu tehniku, sniega traktorus par 250 000 eiro, tagad viņi sēž un grauž nagus.»
Tomēr no cenu pieauguma šoziem neizdosies izvairīties - tās Latvijas slēpošanas trasēs šosezon ir paceltas par aptuveni 10-20%. Tiesa gan, ne siltā laika, bet degvielas un elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ. Ja pērn Žagarkalnā viena stunda pacēlāja laika darba dienā maksāja Ls 3,50, tad šogad tie jau ir 4 lati. Stunda brīvdienās ir attiecīgi pieaugusi no 5 uz 6 latiem. Līdzīgs cenu kāpums esot vērojams arī citās trasēs.
Rāmkalnu slēpošanas trases īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka uzņēmums, zinot, cik neparedzamas ir Latvijas ziemas, riskus ir sadalījis: «Mums ir gan bistro, gan veikals, ražojam saldējumu, kūpinām gaļu, rīkojam korporatīvos pasākumus. Protams, siltā ziema pa kabatu sit, tomēr, pateicoties iepriekšminētajam, kaut kā galus kopā savelkam.» Viņš stāsta, ka šogad pat nav mēģināts atvērt trasi - tāpat bijis skaidrs, ka Ziemassvētku sniegs nākamajā dienā nokusīs. Ir izlemts netērēt lieki elektrību un vienīgajā aukstajā naktī sniegu nepūst. «Čehu winguru.com prognozē, ka 2. janvārī varētu uzsalt līdz -4 grādiem. Ja uzsals, būs labi, ja nē - ražosim pārtiku,» pārdomās dalās V. Grūtups.
Laikazīmju pētnieks Vilis Bukšs atklāj, ka ziema nekur nepazudīs: «Līdzīga jau bija arī 2005. gada ziema, kad sals aizkavējās. Arī šoziem vēl pāris reižu sagaidīsim, ka naktī uzsals līdz -25. Tas būs janvāra beigās, februārī ap 2. datumu. Izskatās, ka vēl pa Lieldienām varētu uzsnigt. Rudens bija silts un mitrs, vējains, arī pirmais sniegs uzsniga, kad lapas kokiem jau bija nokritušas. Ja sniegs uzkrīt, kad kokiem vēl zaļas lapas, tā ir bargas ziemas pazīme - kā bija pērn un aizpērn. Protams, ziema būs īsāka, nekā citus gadus.» V. Bukšs stāsta, ka prognozes smeļas gan no saviem pierakstiem, gad dabas zīmēm: «Ja barga ziema, rudenī vārnas būs ļoti uzbarojušās. Toties šoruden visas tādas slaidas, sportiskas,» smejas laikazīmju pētnieks.
«Neteiktu, ka būtu liels pieaugums to slēpotāju vidū, kas brauc atpūsties uz ārzemēm,» stāsta Aktīvās atpūtas centrs pārstāvis Normunds Pitkuss. Cilvēki savus slēpošanas ceļojumus plāno visai savlaicīgi, un jau rudenī decembra un gadumijas braucieni bija aizpildīti. «90% no braucējiem ir tādi, kas šo ceļojumu ieplāno katru gadu, ir ļoti maz tādu, kas nevar nociesties un ieraugot, ka decembris ir silts, metas pasūtīt ceļojumu.» Uzņēmums sezonas laikā noorganizē aptuveni 20 autobusu braucienu uz sniegotajām virsotnēm Eiropā, un šoziem pieaugums nav novērots.