"Ja SVF neatjaunos savas finanses, tas apdraudēs tā iespējas nākotnē pildīt savu kā pēdējās instances aizdēvēja lomu," sacīts aģentūras paziņojumā.
S&P reitingu komitejas priekšsēdētājs Džons Čeimberss sacīja, ka finanšu gadā, kas noslēdzās 30.aprīlī, SVF cieta aptuveni 110 miljonu ASV dolāru zaudējumus. "Ja pašreizējās tendences turpināsies, 2008.finanšu gadā fonds zaudēs divtik lielu naudas summu," viņš brīdināja.
Reitingu aģentūra pauž uzskatu, ka 185 SVF dalībvalstīm, kuras parasti savas iemaksas fondā neveic skaidrā naudā, SVF finanšu sakārtošanai būtu jāizmanto tā dēvētais rezerves tranšs aptuveni 84 miljonu ASV dolāru apjomā.
"Bez šāda pasākuma īstenošanas SVF rezerves turpinās izsīkt, samazinot tā iespēju absorbēt zaudējumus no savas kreditēšanas darbības vai arī atbalstīt izaugsmi, ja būtiski atjaunosies pieprasījums pēc fonda aizdevumiem. Galu galā SVF finansiālais stāvoklis var neļaut tam pildīt savu centrālo lomu starptautiskās monetārās sadarbības nodrošināšanā," klāstīts S&P pārskatā.
SVF finanšu stāvoklis ir pasliktinājies, jo ir sarukuši kreditēšanas apjomi un vairākas valstis paātrināti dzēsušas savus parādus fondam. Arī pats SVF atzinis - ja reformas netiks īstenotas, 2008.finanšu gadā fonda deficīts sasniegs 224 milonus ASV dolāru.
Vairāki eksperti pauduši bažas, ka drīzumā finansiāla palīdzība var būt nepieciešama pašam fondam, jo SVF administratīvais budžets vien sasniedz miljardu ASV dolāru un tiek finansēts no kreditēšanā gūtajiem ienākumiem. Tas neradīja problēmas 2004.gadā, kad fonda tīrie ienākumi no bija 1,2 miljardi ASV dolāru, taču tagad situācija ir būtiski mainījusies.
SVF rīcībā ir arī aptuveni deviņi miljardi ASV dolāru zelta un skaidras naudas veidā, kas ļauj tam turpināt darbību. Taču SVF ir apsvēris savu vairāk nekā 3200 tonnu lielo zelta rezervju daļēju pārdošanu, lai iegūtu līdzekļus citām investīcijām, kuras varētu nodrošināt papildu ienākumus.
Speciālisti pauduši viedokli, ka labākais risinājums būtu, ja valūtas fonds sekotu padomam, kādu pats devis valstīm ar lieliem deficītiem, - "samaziniet tēriņus". Līdz šim SVF vadības centieni šajā jomā bijuši pieticīgi, lai gan fonda jaunais vadītājs Dominiks Stross-Kāns, kurš amatu sāks pildīt 1.novembrī, paziņojis, ka izmaksu samazinājuma plāns ir izstrādāts.
SVF tika nodibināts 1944.gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudā (ASV), kad 45 valstu valdību pārstāvji vienojās par ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu. SVF darbojas pēc akciju sabiedrības principa - tā pamatkapitālu veido dalībvalstu iemaksas. Katrai valstij ir SDR vienībās izteikta kvota. Latvija ir SVF dalībniece kopš 1992. gada 19. maija, un tās kvota ir 126,8 miljoni SDR jeb 0,06% no SVF finanšu resursiem.