Gada inflācija turpināja bremzēties jau trešo mēnesi pēc kārtas, novembrī tā bija jau 4.2% (augustā 4.7%). Sagaidāms, ka arī decembrī cenu kāpums saglabāsies tuvu šim rādītājam. Gada vidējā inflācija šogad var būt ap 4.4%, proti, mazliet mazāka par mūsu iepriekš prognozētiem 4.5%.
Pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenu inflāciju turpina mazināties, visspilgtāk to var redzēt pārtikas cenās. Pārtikas cenu kāpums gada griezumā palēninājās no 11.4% maijā līdz 5.6% novembrī. Turpina arī mazināties pārtikas cenu devums kopējā patēriņa cenu inflācijā. Savukārt degvielas cenu un komunālo pakalpojumu tarifu kāpuma tempi gan saglabājās līdzīgi. Novembrī degviela bija par 18.5% dārgāka nekā pirms gada, kamēr elektroenerģija, gāze un cits kurināmais – par 11.5% dārgāki. Komunālo tarifu kāpumu visvairāk iespaido pavasarī paaugstinātie elektrības tarifi. Tomēr sagaidāms, ka tuvākajos gados elektroenerģijas tarifi vairs neaugs.
Pasaules izejvielu cenu attīstību ir ļoti grūti noprognozēt, to ietekmē daudzi faktori, turklāt ne tikai ekonomiskie (proti, pieprasījuma un piedāvājuma tendences), bet arī dažreiz psiholoģiskie (spekulācijas, nenoteiktība). Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pašlaik arī pieprasījums pēc izejvielām aug lēnāk, savukārt valdošā nenoteiktība eirozonā mazina investoru riska apetīti, t.sk. arī ieguldīšanai izejvielās.
Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2.4% vidējo inflāciju. Tomēr jāsaka, ka, ja īstenosies pesimistiskais scenārijs un eirozonas lielākas valstis tomēr ieslīgs recesijā, Latvijas ekonomikas izaugsme un arī cenu kāpums var būt mazāks. Lai gan patērētājiem mazāks cenu kāpums nozīmētu labāku pirktspēju, valsts budžetam tas nozīmētu mazākus nodokļa ieņēmumus. Tādā riska scenārija ietvaros būtu nepieciešama lielāka budžeta konsolidācija, lai izpildītu pašreizējo 2.5% no IKP budžeta deficīta mērķi.