Viņš norāda, ka lai gan banka strādāja konkurences tirgū un kropļojot tirgu un tāpēc tā ir jāpārdod, neviens to neesot licis pārdot tulīt. "Laiks tika dots līdz 2013. gada beigām. Un neviens mums nebija pavēlējis, ka tas jādara tādā veidā, kā tas tika izdarīts," norādot uz viņaprāt aplamo rīcību, stāsta I. Zariņš.
Tāpat ekonomists uzskata, ka esot savdabīgi, ka katrai valsts bankai - Citadelei un LHZB - tika dots pretējs novērtējums, ko ar to tagad darīt. "Ar SEB grupu saistītie konsultanti sacīja, ka LHZB ir jāsadala un jāpārdod pa daļām tūlīt. Savukārt Citadeles gadījumā, kur konsultants ir cits – Nomura, ieteikums bija, ka nevajag steigties ar pārdošanu, jo tam nav izdevīgs brīdis. It kā viens un tas pats tirgus, bet pilnīgi pretēji ieteikumi, kā rīkoties tajā. Nu, bet tas taču droši vien nav tāpēc, ka LHZB pārdošanas konsultants un viens no slepenajiem pircējiem, kā mēs to tagad zinām, ir no vienas un tās pašas SEB grupas," ironizē I. Zariņš.
Deputāts intervijā norāda, ka viņam sāpot sirds par to, ka tika paklausīts bankas pārdošanas konsultantiem un bankas komercdaļa tika sadalīta un pārdota pa gabaliņiem, jo, ja banku pārdotu kā veselu, tad Latvijai viņaprāt būtu bijis iespējams iegūt banku tirgū vienu jaunu nopietnu spēlētāju, kas veicinātu konkurences veidošanos šajā tirgū un mazinātu tajā skandināvu banku hegemoniju. Taču tagad tas vairs neesot iespējams.
"Sēdē es aicināju kolēģus no koalīcijas atlikt šī lēmuma pieņemšanu un pacensties pārdot bankas komercdaļu kā veselumu – piedāvājot to jaunam tirgus spēlētājam. Tāds noteikti atrastos. Apgalvot, ka šādu pircēju nevarēja atrast, ir pilnīgi absurdi, jo tas nozīmē apgalvot, ka Latvijas finanšu tirgus ir tāds, ka tas vispār nav interesants nevienai bankai pasaulē," stāsta deputāts.