Kādas ir jūsu prognozes – kas šogad notiks ar ēnu ekonomiku salīdzinājumā ar 2019. gadu, un kāda būs Covid–19 krīzes ietekme?
Tas ir sarežģīts jautājums. Ēnu ekonomikas apmērs būs atkarīgs no krīzes, cik tā būs gara un dziļa, kā tā ietekmēs ekonomiku. Pašlaik es baidos minēt, kas gada griezumā notiks ar ekonomiku. Līdz šim visprecīzāk par to izteicies Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens, kurš norādījis, ka ietekme var būt nulle, bet var būt arī mīnus simts. Ekonomika ir sabremzējusies, nepildās budžeta ieņēmumi, kā bija plānots, bet Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm situācija ir, es teiktu, ļoti laba. Taču mēs ekonomiski, kaut vai eksporta ziņā, esam cieši saistīti ar pārējo pasauli, tādēļ Covid-19 ekonomisko ietekmi Latvija noteikti izjutīs. Pašlaik gan es neteiktu, ka mūsu ekonomika būtu krīzē. Cita lieta, ka ir lejupslīdošas tendences atsevišķās nozarēs. Mana prognoze ir, ka nopietnāka negatīvā ietekme uz visu ekonomiku kopumā būs vērojama nākamgad. Taču tā nebūs tik nopietna kā, piemēram, 2008. gadā. Grūti klājas tūrismam un ēdināšanas nozarei, taču to devums iekšzemes kopproduktā (IKP) nav tik liels, lai lejupslīde minētajās jomās būtiski ietekmētu visu ekonomiku. Būvniecībā, kuras devums IKP ir būtisks, šogad tiek strādāts ar iepriekšējiem pasūtījumiem un lejupslīde vēl netiek izjusta. Ja runā par ēnu ekonomiku, tad šogad salīdzinājumā ar 2019. gadu tā paliks nemainīga vai mazliet pieaugs. Es teiktu, ka tā saglabāsies 24% apmērā no IKP.
Tātad, pretēji daudzu izteiktajām bažām, jūs neprognozējat nozīmīgu ēnu ekonomikas kāpumu?
Nē, jo es neprognozēju nozīmīgu ekonomikas kritumu, vismaz tajās nozarēs, kuru devums ekonomikai ir būtisks, nozīmīga krituma nebūs, ja vien Covid–19 krīze neieilgs un nebūs tā sauktā otrā Covid-19 viļņa. Ja uzņēmēji jutīs, ka situācija pasliktinās, viņi vēlēsies optimizēt izmaksas, tostarp uz nodokļu nomaksas rēķina, un tas varētu vairot ēnu ekonomiku. Tas gan būs gadījumā, ja piepildās sliktākie scenāriji par Covid–19 attīstību. Runājot par nākamo gadu, ēnu ekonomika tad gan pieaugs. Tas skaidrojams ar zināmu ekonomisko procesu nobīdi. Ja ēnu ekonomika nemazinājās, kad bija izaugsme, tad nav pamata tai sarukt lejupslīdes laikā. Drīzāk būs pretēja tendence.
Cik cieša ir saikne starp ekonomikas lejupslīdi un ēnu ekonomikas pieaugumu?
Klasiski tiek uzskatīts, ka ekonomikas izaugsmē ēnu ekonomika sarūk, un otrādi. Protams, tās ir tikai tendences, kas nav obligātas. Piemēram, izaugsmes gadījumā, ja ir augsts korupcijas līmenis un problēmas ar tiesiskumu, ēnu ekonomika var arī nemazināties. Ekonomikas lejupslīdes gadījumā, ja cieš nozares, kuras būtiski ietekmē tautsaimniecību, ar 95% varbūtību var teikt, ka ēnu ekonomika pieaugs. Lielais nezināmais ir, cik stipri šogad un nākamgad cietīs Latvijas ekonomika un tās nozares, kuru īpatsvars IKP ir būtisks.
Pašlaik lejupslīde ir ļoti lokāla. Ir nozares, kuras cieš pastiprināti, bet citas turpina darboties kā līdz šim. Arī nozaru iekšienē situācija ir atšķirīga. Piemēram, ēdināšanas nozarē grūti klājas restorāniem, kas orientējas uz tūristiem, bet ēdinātājiem, kuri sadarbojas ar ēdienu piegādes platformām un ir vērsti uz iekšējo patēriņu, darba pilnas rokas.
Precīzi. Ir jāvērtē, kāda ir situācija katrā konkrētajā nozarē. Piemēram, ēdināšanā un taksometru nozarē ēnu ekonomika vienmēr ir bijusi izteikta, taču šo nozaru devums IKP ir niecīgs. Līdz ar to ēnu ekonomikas pieaugums tajās neietekmēs kopējo situāciju. Cita lieta ir būvniecība vai citas nozares, kuru īpatsvars IKP ir liels. Ja tajās notiks lejupslīde un pieaugs ēnu ekonomika, tam būs daudz lielāka ietekme.
Cik lielā mērā noslēgtā ģenerālvienošanās būvniecībā var pasargāt nozari no ēnu ekonomikas pieauguma?
Pašlaik vēl nav pietiekami daudz datu, lai precīzi pateiktu ģenerālvienošanās ietekmi. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā valsts reaģēs uz Covid–19 krīzi, vai un cik daudz būs publisko pasūtījumu. Paši būvnieki norāda – ja valsts ar publiskajiem pasūtījumiem ieplūdinās naudu nozarē, situācija būs labvēlīga un varēs īstenot ģenerālvienošanos. Turklāt krīzes laikā investēt infrastruktūrā ir lētāk nekā izaugsmes periodā, kad visam cenas ir daudz dārgākas. Ja nozarē nauda neieplūdīs, noturēt ģenerālvienošanās noteiktos algu līmeņus būs ļoti sarežģīti.
Līdz ar krīzi vairākas nozares, īpaši ēdinātāji, ir aktualizējuši vēlmi pēc samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā vienu no argumentiem minot arī ēnu ekonomikas samazināšanos. Vai ir saikne starp ēnu ekonomikas sarukumu un samazinātu PVN?
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!