No ostas attīstības, uzņēmējdarbības veicināšanas un jaunu darba vietu radīšanas viedokļa projekts būtu atbalstāms, ja tiek ievērotas visas ziņojumā par ietekmi uz vidi ietvertās stingrās prasības. Taču pašlaik nav pārliecības, ka Baltic Oil Terminal darbība neradīs nopietnus apgrūtinājumus Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājiem. Kamēr nav skaidru risinājumu par dzelzceļa, pievadceļu un citas nepieciešamās infrastruktūras attīstību atbilstoši prognozējamam kravu plūsmas pieaugumam, tikmēr projekta tālāka virzība ir jāatliek, - uzskata Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vadims Jerošenko.
V. Jerošenko arī ticies ar VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, lai pārrunātu jautājumus par Rīgas brīvostas apkalpošanai nepieciešamo dzelzceļa tīkla staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukciju Bolderājā un Krievu salā.
Latvijas dzelzceļa vadītājs paudis izpratni par nepieciešamību dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas un attīstības jautājumus risināt kompleksi, ietverot arī perspektīvos risinājumus naftas produktu termināļa vajadzībām.
Patlaban kravu loģistika uz iespējamo jauno termināli nav pārdomāta un nav droša. Nav pārliecības arī par to, vai izvēlētajā vietā ir jāatrodas terminālim, jo tas ir pārāk tuvu pilsētas pludmalēm. Tāpēc uzskatu, ka šādā termināla būvniecības iecere nav akceptējama, - norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Kā esam informējuši, būvniecības ieceres autori ir SIA KU Baltic Oil Terminal. Terminālī plānotais kravu apgrozījums būtu desmit miljoni tonnu gadā, pārkraujot naftas ķīmijas produktus.
Jau agrāk notikušajā projekta sabiedriskās apspriešanas gaitā daudzi Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji pret to iebilduši, norādot, ka tik liela kravu plūsma var ievērojami sarežģīt satiksmi, jo dzelzceļa pārbrauktuves ilgstoši būtu slēgtas, tāpēc, pirms lemt par atbalstu termināļa būvniecībai, nepieciešams atbilstošs infrastruktūras nodrošinājums.