Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Ekskluzīvi: Intervija ar starptautiskā viesnīcu tīkla Hyatt viceprezidentu Raineru Gebhardu

Prestižais viesnīcu tīkls Hyatt, kas patlaban strādā vairāk nekā 40 valstīs, darbu Rīgā plāno sākt 2009.gadā ar augstāko no saviem viesnīcu zīmoliem — Hyatt Regency. Tā būs pirmā Hyatt viesnīca reģionā — līdz šim tas nebija pārstāvēts ne Baltijā, ne Skandināvijā. Hyatt Rīgu redz kā nākotnes darījumu centru reģionā, kas arvien biežāk šurp atvedīs darījumu ļaudis, augstas amatpersonas un bagātus atpūtniekus, ļaujot rast atsvaru "lēto" tūristu plūsmai.

Pilsētā bez Hyatt pietiktu darba vēl divām vai trijām augstākās klases viesnīcām, nešauboties par gaidāmo pieprasījumu, ekskluzīvā intervijā LD saka starptautiskā viesnīcu tīkla Hyatt viceprezidents Rainers Gebhards

Kāpēc Hyatt izvēlējies Rīgu?


Tas ir ļoti vienkārši — raugoties uz Baltijas un Eiropas reģionu, pirms pusotra gada veicām izpēti un secinājām, ka Rīgai un Latvijai patlaban ir vislielākais potenciāls — strauji aug kvalitāte gan biznesa, gan atpūtas tūrismā. Domāju, ka kvalitāti, kādu var piedāvāt tādas luksus viesnīcas kā Hyatt Regency Riga, šeit vēlas.

Hyatt pagaidām nav pārstāvēts arī Tallinā, Stokholmā…


Jā, mums vēl nav viesnīcu Skandināvijā. Skandināvija ir tirgus, kas patlaban mainās. Tas neaug tik ātri un netiecas iesaistīties jaunos projektos. Rīgā ir citādi — šeit ir attīstība, veidojas biznesa saites, tiek piesaistītas investīcijas. Ja salīdzinām Rīgu ar Tallinu vai Viļņu, Rīgai ir visspēcīgākie aviosakari, tā atrodas Baltijas valstīm pa vidu — tai viss ir par labu. Mēs nopietni analizējam katru vietu — aplūkojam to ne tikai vietējā, bet arī reģiona kontekstā. Reģiona līmenī svarīgi ir — vai pilsēta ir centrā un vai tā nopietni attīstās.

Vai līdz ar Hyatt ienākšanu Rīgā mēs varam gaidīt arī nākamo starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, piemēram, Mariott, Hilton?


Jā, es domāju, ļoti reāli būtu pieņemt, ka arī citas globālās viesnīcu ķēdes jau raugās uz Rīgu un, iespējams, arī ienāks Rīgā. Domājams, pēc sešiem septiņiem gadiem jums tās būs, lai arī varbūt nebūs tāds klāsts kā Londonā vai Parīzē, jo šeit vienkārši nav pietiekami daudz cilvēku visiem šiem zīmoliem. Priekšrocības būs tiem, kuri ienāks pirmie — mēs priecājamies, ka esam vieni no tiem.

Kā jūs raksturotu pašreizējo konkurences situāciju viesnīcu industrijā Rīgā?


Šeit ir dažas ļoti jaukas viesnīcas. Man šķiet, pagaidām šeit tomēr nav īstu starptautisko luksusa standartu. Es domāju, ka pagaidām starptautiskā pieredze neatspoguļojas apkalpošanā, viesmīlības industrijā strādājošo sniegumā. Tas ir tas, ko mēs varētu dot Latvijai — mēs varam piedāvāt latviešiem iegūt pieredzi mūsu tīklā kaut kur ārpus Latvijas, lai atgriežoties viņi varētu šeit izplatīt starptautisko pieredzi un apkalpošanas kvalitāti. Ar to es negribu teikt neko negatīvu par to, kas šeit notiek patlaban — visas valstis gājušas tam cauri. Piemēram, runājot par Vāciju, Austriju, Šveici, kas ir tipiskas tūristu valstis, tur lielāko daļu viesmīlības industrijas veido starptautiskās viesnīcu ķēdes. Lai arī mazās viesnīcas ir ļoti, ļoti labas, tām trūkst starptautiskās saites. Ir vietas, kurā tam varbūt nav nozīmes, bet ir vietas, kur tam ir nozīme. Galvaspilsētās tam ir nozīme, jo tur ir starptautiskie biznesi, starptautiskie tūristi, kuri pieraduši pie noteiktiem standartiem un gaida attiecīgu sniegumu.

Kādus viesus jūs domājat sagaidīt savā viesnīcā Rīgā?


Starptautiskos darījumu ceļotājus, diplomātus un oficiālos viesus un dažus luksus tūristus. Galvenie būtu starptautiskie darījumu tūristi. Mums ir arī kontakti, piemēram, ar ASV vēstniecību, ir arī līgumi ar citām valstīm, kuras vēlas savus diplomātus izmitināt starptautisku zīmolu viesnīcās.

Kā jūs redzat Rīgu kā pilsētu tūrismam?


Es domāju, no atpūtas tūrista viedokļa Rīgai ir fantastisks potenciāls. Tas vēl nav pilnībā izpētīts. Rīga ir viena no senākajām Eiropas galvaspilsētām ar ļoti interesantu, vairāk nekā 800 gadu ilgu vēsturi. Skatīties uz dažādiem gadsimtiem, kuriem Rīga un Latvija gājusi cauri, uz Vecpilsētu ir ārkārtīgi interesanti. Pilsētai labi izdevies saglabāt savu vēsturisko veidolu. Šeit nav neglītas stikla būves pilsētas centrā. Augstceltnes tiek nobīdītas attālāk no centra — tas ir ļoti pareizi. Pilsēta saglabā savu seju, un tas ir ļoti svarīgi. Pagaidām neesmu redzējis neko daudz no lauku rajoniem, bet no tā, kas redzēts informācijas materiālos un grāmatās, var spriest, ka lauku apvidi, īpaši tie, kas tuvu jūrai, ir ļoti pievilcīgi atpūtai. Tiem ir labas attīstības perspektīvas atpūtas tūrismam.

Rīga pagaidām ir pazīstama kā vieta, kur pamatā ieplūst organizētais tūrisms — masu tūrisms. Tur ir savas pozitīvās un negatīvās puses, bet tas, kas nav vēl apgūts, ir augstākais tirgus segments — tur ir potenciāls. Ir ļoti spēcīgs pieprasījums augstākajā segmentā no klientiem, kas vēlas maksāt labu naudu, kam interesē Rīga un Latvija. Pēc mūsu domām, Eiropas kontekstā Rīga ir vietējas nozīmes savienojumu mezgls Baltijā un Skandināvijā — lidosta tiek paplašināta un attīstīta, lai spētu uzņemt vairāk pasažieru, un, no biznesa viedokļa raugoties, redzams, ka šeit ienāk pasaules biznesa intereses. Tāpat ir ļoti spēcīgi vietējie biznesi, spēcīgas kompānijas, kas attīstās ne tikai Latvijā, bet dodas arī starptautiskajos tirgos un kļūst bagātākas. Starp vietējām un starptautiskajām kompānijām tiek veidotas stipras partnerattiecības. Domāju, bez mums šeit būtu vieta vēl vismaz divām vai trijām starptautiskajām viesnīcām — noiets būtu.

Vai redzat kaut ko, pie kā mums vajadzētu piestrādāt, lai uzlabotu Rīgu kā tūrisma galamērķi?


Tā ir evolūcija. Daudzas valstis gājušas tam cauri un iet joprojām. Jābūt labam līdzsvaram, kas nodrošina, ka "lēto" tūristu plūsma, kas bojā reputāciju un vidi — ar to Rīgai jau ir slikta pieredze — nav pārāk liela. Tomēr tā ir evolūcija. Es domāju, Latvija starptautiskajā tūrisma arēnā sevi ir ļoti labi prezentējusi. Mēs esam redzējuši to starptautiskās izstādēs, dzirdējuši par interneta resursiem un citām aktivitātēm. Latvijas fokuss ir pilnīgi pareizs, Rīgas kā pilsētas fokuss ir pilnīgi pareizs. Rīga ir pilsēta, ar kuru katrs var lepoties — tai ir jauni, izglītoti, atvērti iedzīvotāji un līdz ar nākamo servisa līmeni pakalpojumu industrijā tā būs vieta, par kuru bieži runās.

Mūsu viesnīcu industrijas pārstāvji daudz runā par sezonalitātes problēmu savā biznesā. Kā jūs to redzat?


No Hyatt viedokļa tā vispār nav problēma, jo galvenais segments, uz kuru orientējamies, ir darījumu tūristi — viņi neceļo sezonāli. Vasaras mēnešos, īpaši augustā, darījumu tūristu plūsma apsīkst, tāpat notiek arī Ziemassvētkos, bet tā nav sezonalitāte, kas mūs ietekmē. Par to būtu vairāk jādomā, ja mums Latvijā būtu atpūtas viesnīca kaut kur jūras piekrastē. Tad mums vajadzētu šo biznesu nopietni analizēt un, iespējams, atrast papildus pakalpojumus, ko cilvēki varētu izmantot, kad nav siltā sezona. Nevar paļauties tikai uz vienu piedāvājumu — ja tā ir pludmale, tā ir izmantojama tikai vasarā, bet, lai uzturētu viesnīcu arī vēsajā sezonā, vajag citas iespējas, piemēram, SPA.

Vai esat redzējis jaunāko Latvijas tēla reklāmas kampaņu? Ko jūs par to domājat?


Es domāju, tā ir ļoti jauka un izklaidējoša. Tā projicē kaut ko no tās enerģijas, ko šī valsts ģenerē, un veicina Latvijas starptautisko atpazīstamību.

Vai tā palīdzēs atvest klientus uz jūsu viesnīcu?


Ir grūti pateikt, kura kampaņa atved kuru cilvēku. Tas ir dažādu lietu kopums, tās nevar skatīt atsevišķi. Ja Latvijai būtu tikai šie reklāmas klipi, tad, iespējams, tie neko daudz nedotu, bet kopā ar citām mārketinga aktivitātēm tie rada efektu — par to nav šaubu. Mēs esam gatavi sadarboties ar tūrisma industriju pārraugošajām institūcijām un prezentēt Latviju tūrisma veicināšanas pasākumos kopā ar savām viesnīcām.

Rīgā ir daudz runāts par to, ka vajadzētu vairāk piesaistīt darījumu tūristus. Vai jūs varētu ieteikt, kur vajadzētu piestrādāt, lai to sasniegtu?


Vienmēr ir vieglāk ieraudzīt to, kas nav izdarīts nekā to, kas ir izdarīts. Kad mēs dodamies uz kādu vietu, mēs tur neesam, lai komentētu vai kritizētu, ko valsts vai pilsēta dara. Mūsu pozīcija ir ļoti vienkārša — mēs ienākam valstī, mēs atklāti paziņojam, ka vēlamies šeit strādāt un sadarboties ar pilsētu un valsti. Galu galā —veiksmes pamats ir Latvijas un Rīgas kā tūrisma galamērķa veiksme. Pilsētai un valstij, kura tiek attīstīta, ir jāiet cauri dažādām fāzēm. Galvenais ir doties pareizajā virzienā. Iepriekš pieminēju "lētā" tūrisma plūsmu — ir jābūt pareizam sajaukumam. Nevajag sacīt: mums nav vajadzīgi "lētie" tūristi. Tā ir liela cilvēku masa, kas nāk no visām pusēm. Tomēr tam nevajadzētu būt vienīgajam segmentam. Vajag analizēt situāciju un, kad šķiet, ka viens segments kļūst nomācošs, jāpievēršas citam. Jādomā par augstāko tirgus segmentu, par to, kā piesaistīt starptautisko darījumu sabiedrību.

Pēdējā laikā izskanējušas ziņas par problēmām Latvijas ekonomikā — starptautiskās reitingu aģentūras saskatījušas uz ekonomikas pārkaršanas risku. Kā jūs uztverat šīs ziņas?

Par to runā daudzās valstīs. Ķīna varētu būt piemērs, kur par šo jautājumu ir vēl vairāk runāts. Par to, ka Ķīnas ekonomika var pārkarst un ka būs krīze, tiek runāts divus vai pat piecus gadus. Līdz šim tas nav noticis, un nedomāju, ka tas notiks, lai arī varbūt attīstība pierims. Tāpat ir runāts par Indiju, ka tās ekonomika aug pārāk strauji un tā nav līdzsvarota. Tā ir līdzsvarota, taču cilvēki, kas ir atbildīgi par ekonomikas attīstību, ir skaidri un atvērti. Es nedomāju, ka Latvijas ekonomika pārkarst, bet, iespējams, ir segmenti, kur izaugsme notiek ļoti agresīvi, bet, ja tos nākamajos gados kontrolēs un veidos skaidru valsts monetāro politiku, negatīvās sekas iespējams novērst, jo stratēģiskā ziņā Latvija uz Eiropas fona ir ļoti labā pozīcijā.

Kā, jūsuprāt, kopumā nākotnē varētu attīstīties viesnīcu industrija?


Pēdējos piecos gados notikušas diezgan daudzas interesantas lietas. Viens no aspektiem ir drošības jautājumi, ar kuriem viesnīcām nākas rēķināties līdz ar terorisma draudu izplatību. Pirms dažiem gadiem ja jums būtu viesnīcā jāiet caur metāla detektoru, jūs dotos uz citu viesnīcu. Tagad neviens par to nežēlojas ne viesnīcās, ne lidostās, jo ir skaidrs, ka tas nepieciešams paša drošībai. Runājot par tendencēm — mūsu industrija ir strauji attīstījusies pēdējos gados un patlaban izkristalizējas vairākas lietas. Ir skaidra tendence attīstīt zīmolus. Cilvēki sākuši ļoti labi apzināties un pārzināt zīmolus. Cilvēki meklē zīmolus un identificē sevi ar tiem. Paaudzes, kuras patlaban aug, ir vēl vairāk orientētas uz zīmoliem. Tādēļ arī visas industrijas meklē, kā veidot un stiprināt savus zīmolus.

Skaidra ir cilvēku vēlme pēc luksusa atpūtas tūrisma. Cilvēkiem visā pasaulē ir līdzekļi tēriņiem, daudzi pēdējos sešos astoņos gados ir sapelnījuši lielu naudu un grib baudīt, grib to tērēt. Viņi nemeklē parastos galamērķus, kur dodas visi, viņi grib piedzīvojumu un par to ir gatavi maksāt. Viņi meklē jaunus galamērķus un augstākās kvalitātēs apkalpošanu. Apkalpošana ir tas, ko mēs redzam kā galveno uzdevumu mūsu industrijai. Cilvēki, kas grib maksāt, grib pašu labāko apkalpošanas kvalitāti. Mums jāiemācās labāk izprast un uzminēt mūsu klientu vēlmes. Vēl viena joma, kuru mēs vēlamies attīstīt mūsu viesnīcās, ir tehnoloģijas. Tās atspoguļo biznesa un personīgās dzīves saplūšanu un paaudzi, kas aug kopā ar tehnoloģijām, kas ir daļa no viņu dzīves.

Vai jūsu jaunajā viesnīcā būs kas tāds, kas Rīgas viesnīcās līdz šim nav redzēts?


Jā, Hyatt Regency Riga būs numuru produkts, kāds līdz šim nav bijis ne Latvijas, ne Baltijas viesnīcu industrijā. Tas atbildīs augstākajiem starptautiskajiem standartiem — tie būs nākamās paaudzes viesnīcu numuri. Nākamā paaudze nenošķirs savu atpūtas un darba laiku, tas viss būs kopā, jo cilvēki atpūtīsies, kad vien varēs, pa starpu darbam. Kad atpūtīsies, viņi joprojām būs darbā.

Jaunā Hyatt viesnīca taps kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Barona ielu, kur tiek veikta apbūve ar nosaukumu Tango projekts. Vai Tango projekts atrada jūs, vai jūs atradāt Tango projektu?

Tango projekts atrada mūs, un tad mēs atradām Rīgu. Mēs nepārtraukti sekojam līdzi attīstībai reģionos, iedzīvotāju skaita pieaugumam, darījumu un atpūtas tūristu plūsmām. Bieži mūsu pazīstamā zīmola dēļ pie mums nāk projektu attīstītāji — līdzīgi, kā to darīja Tango projekts. Viņi sacīja: mums ir projekts Rīgā, un mēs tajā gribētu Hyatt viesnīcu, vai jūs tas interesētu? Tad sākas pārrunas, un galu galā mēs nonākam līdz līgumam. Es jau tagad zinu, ka sadarbība ar Tango projektu būs veiksmīga un tā ilgs daudzus gadus. Tā ir ilgtermiņa laulība, un mēs šķiršanos nepieļaujam.

Vai Hyatt kādreiz ir pametis kādu pilsētu?


Jā, ir. Dažādu iemeslu dēļ. Pārsvarā tas ir noticis pēc 20—30 gadiem, kad beidzas līgums, celtne kļuvusi veca, pilsētas demogrāfija, iespējams, ir mainījusies. Tad varam pamest pilsētu vai pārcelties uz kādu citu vietu šajā pilsētā, kur aizvirzījusies tās aktīvā dzīve. Tomēr mēs reti pametam kādu pilsētu. Viens no iemesliem varētu būt arī karš vai revolūcija. Ir iespējams, ka pilsēta ir bijusi labs galamērķis ceļotājiem, taču tad laiki mainījušies un tā izžuvusi. Tad mums jāpārvērtē šī pilsēta kā galamērķis. Tomēr mums ir ilgtermiņa līgumi, un mēs tos ievērojam. Tāpat kā laulībā — gadās grūtas dienas, bet tām kopā iet cauri, nevis vienkārši iziet pa durvīm.

Hyatt Regency Riga-Tango Square

  • Tiks būvēta kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K.Barona ielu
  • Viesnīcu atklās 2009.gada rudenī
  • Viesnīcas interjera dizaina izstrādei ir piesaistīta viena no pasaulē vadošajām dizaina kompānijām G. A. Design International no Londonas, kurai ir milzīga pieredze sadarbībā ar vadošajiem viesnīcu operatoriem
  • Pieczvaigžņu viesnīcā būs 166 numuri. Numuru platība būs, sākot no 36,5 m2 standarta numuram līdz 146 m2 prezidenta apartamentiem.
  • Vairāk nekā 550 m2 viesnīcā būs paredzēti konferenču un banketu rīkošanai
  • Viesnīcā būs dažādi ēdināšanas punkti, ieskaitot galveno restorānu ar vasaras terasi, atpūtas zonu vestibilā un kafejnīcu–bāru ar ieeju no ielas.
  • Viesnīcā būs arī spa salons, 500 m2 liels veselības un fitnesa centrs, pilnībā aprīkots biznesa centrs un autostāvvieta 120 auto iekštelpās
  • Pirmā viesnīca, kas nesusi Hyatt nosaukumu atvērta 1957.gadā, Losandželosā, ASV. Tās īpašnieks bijis vietējais uzņēmējs, kura vārdu viesnīca ieguvusi.
  • Starptautisku darbību Global Hyatt Corporation, kas ir Hyatt tīkla īpašnieks, sāka 1967.gadā. Patlaban Hyatt tīklā ietilpst 735 viesnīcas 44 valstīs. Hyatt zīmoli ir Park Hyatt, Grand Hyatt, Hyatt Regency, Hyatt Resorts, Hyatt, Hyatt Place un Hyatt Summerfield Suites.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses