Eksperiments - Diena pērk zemi. Pieejamākie zemes gabali der vien aitu audzēšanai

Pat nezinu no kā mums butu lielks ļaunums _ vai no tā ka Tamuļēviča turpinātu rakstīt Dienai peršas, vai no tā ja viņa kļutu par aitkopi. Šis raksts lasītājam faktiski neko nepasaka par zemes tirgu Latvijā, taču parāda cik diletantiska ir Dienas žurnalistes izpratne par aitkopību un žurnalistiku un aptauju veikšanu. .. jeb varbūt kāds no lasītājiem teiks, ka ir no šī gabala ir guvis kādu skaidrību vai ko ticamu uzzinājis??

Laucinieks nepiedāvā zemi caur aģentūrām. To jau nu liela preses izdevuma žurnālistei vajadzēja zināt.

Man tētis atstāja mantojumā dažus hektārus māla pakalnus pie Latvijas pilsētiņas robežas. Nevaram īsti izdomāt, ko pasākt. Naudas, ko tur ieguldīt īsti nav, lauksaimniecībai tā kā par mazu un it kā ne parāk kvalitatīva. Bet dzīvesbiedrs grib pārcelties uz Dienvidfranciju, kur nupat atvaļinājuma laikā meklējām māju. Kā jau zviedrs un latviete - gribam ar dārziņu ap māju. Viena franču māklere smejas - ko jūs - šeit zeme ir ārkārtīgi dārga - 700-900 kvm - tas ir daudz, ja jūs to varat dabūt kā piemājas zemīti. Jo izrādās lauksaimniecībā apstrādājamu zemi drīkst pirkt tikai tad, ja gatavojas stādīt vīnogulājus. Es sarunā ieminējos, ka man Latvijā pieder daži hektāri zemes. Franču acīs tā izrādījās pasakaina bagātība. Tas man lika pārvērtēt pašai savu attieksmi - es vienmēr esmu uztvērusi zemi kā labu investīcijas mērķi, bet Latvijas zemo cenu dēļ tā nav tomēr bijusi kā pati par sevi saprotama lieta. Tagad zinu, ka turēšu savus māla hektāriņus augstā godā - kā visuzticamāko pensiju fondu!