Kā ziņots, šonedēļ Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa plānoja paziņot lēmumu Rīgas kinostudijas strīdā ar zvērinātu tiesu izpildītāju Raimondu Mežiņu par viņa darbībām, piedzenot no kinostudijas, tās ieskatā, neesošu parādu - 254 640 latus.
Strīds starp kinostudiju un tiesu izpildītāju sākās jau pērnruden, kad kinostudija vērsās tiesā ar sūdzību par Mežiņa darbībām, kuras viņš veica, rīkojoties SIA VK Estate interesēs.
Uzņēmums VK Estate no zemesgabala Rīgā, Šmerļa ielā 3, uz kuras atrodas kinostudija, īpašniekiem Dzintara Abula un Veltas Lazdas pārņēma tiesības no kinostudijas piedzīt parādu par zemes nomu saskaņā ar 2009.gadā zemes īpašnieku un kinostudijas noslēgto izlīgumu. Šajā izlīgumā Rīgas kinostudija apņēmās samaksāt zemes īpašniekiem izlīgumā norādīto parādu.
Rīgas kinostudija uzskatīja, ka tās parāda apjoms nepārsniedz 187 241 latu, tāpēc pērn rudenī lūdza Mežiņu izsniegt informatīvu izziņu par parāda aprēķinu un tā metodiku. Izziņa tika saņemta, un tajā kā parāda apmērs norādīti 254 640 lati, bet 17 290 lati norādīti kā ar sprieduma izpildi saistītie izdevumi. Kā kopējā parāda summa norādīts 271 931 lats.
Līdz ar to Rīgas kinostudija vērsās tiesā, uzsverot, ka Abula un Lazdas tiesību pārņēmējs VK Estate piedziņai drīkst vērst tikai Dzintaram Abulam un Veltai Lazdai pienākošos maksājumus 134 553 latu apjomā par nomas maksu laikā no 1998.gada 1.marta līdz 2009.gada 12.martam un nokavējuma procentiem 52 688 latu apmērā, tādēļ zvērinātam tiesu izpildītājam nav nekāda tiesiska pamata piedzīt jebkādus citus maksājumus, izņemot 187 241 lata parādu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka zvērināta tiesu izpildītāja darbības, piedzenot neesošu parādu 254 640 latu apmērā, ir nelikumīgas.
Rīgas kinostudija lūgusi tiesu atzīt Mežiņa piedziņai vērstā parāda aprēķinu par nepamatotu un nelikumīgu. Savukārt Mežiņš tiesai paskaidrojis, ka viņš izsniedzis informatīvo izziņu izpildu lietā, taču tai ir informatīvs raksturs un tā nav izpildu darbība, tādējādi nav apstrīdama tiesā kā izpildu darbība. Līdz ar to viņš lūdzis tiesu iesniegto sūdzību noraidīt un izbeigt tiesvedību.
Tiesa jau pērn 29.decembrī pieņēmusi savu lēmumu šajā strīdā un daļēji apmierinājusi Rīgas kinostudijas sūdzību. Tiesa atzinusi par prettiesisku Mežiņa informatīvo izziņu daļā par kinostudijas parāda summu un sprieduma izpildes izdevumu parāda summu, kā arī viņa rīcību, nenorādot detalizētu parāda atlikušās summas aprēķinu, bet pārējā daļā sūdzība noraidīta.
Tomēr strīds nonāca atpakaļ izskatīšanā Ziemeļu rajona tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa pēc Rīgas kinostudijas un VK Estate sūdzībām atcēla 2011.gada 29.decembra lēmumu un likusi jautājumu izskatīt atkārtoti.
Kinostudijas padomes loceklis un advokāts Armands Liberts iepriekš pauda viedokli, ka ieilgušajā strīdā Rīgas kinostudijas oponentu mērķis ir nevis parāda piedziņa, bet kinostudijas likvidēšana. Juridiski Rīgas kinostudija neko nav parādā, jo ir vērsusies tiesā ar pretprasību pret zemes īpašniekiem un paralēli noris tiesvedība par parāda piedziņu un pretprasību.
"Diemžēl tiesu izpildītāja izpilddarbu Rīgas kinostudija nevar apturēt, jo, pēc Civilprocesa likuma, mantas pārdošana nav apturama," sacīja Liberts.
Pretēju uzskatu pauda zemes īpašnieku un parāda piedzinēju VK Estate un Šmerļa terases pārstāvis Normunds Šlitke, sakot, ka parādniekam ir jāizpilda tiesas spriedums par parāda piedziņu, turklāt spriedumā bija norādīts arī konta numurs, kurā parāda summa ir jāieskaita. "Visas pārējās pretenzijas - tie jau ir citi procesi, kuros būs citi spriedumi," iepriekš sacīja Šlitke.
Rīgas kinostudija reģistrēta 1991.gada 19.septembrī, tās valdes priekšsēdētājs ir Vents Horsts, bet padomes priekšsēdētāja - Ieva Romanova, savukārt padomē darbojas Jolanta Treile, Armands Liberts, Ieva Krūmiņa un Rinalds Bērziņš.
2010.gadā Rīgas kinostudijas apgrozījums bijis 353 156 lati, peļņa - 33 720 lati un sabiedrība nodarbinājusi 28 cilvēkus. Gadu iepriekš - 2009.gadā - sabiedrības apgrozījums bijis 492 523 lati, taču gads noslēgts ar 126 348 latu zaudējumiem, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.
Rīgas kinostudija ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija, Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija. Padomju gados kinostudija vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu, kas ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam.
1990.gada aprīlī Rīgas kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs - to sadalīja, izveidojot sešas vienības - Rīgas kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un piecas atsevišķas mazas radošās studijas - filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju.
Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Noslēdzoties kinostudijas privatizācijas procesam, 1997.gadā valsts īpašumā saglabāja 31,3% akciju, bet patlaban Latvijas valstij pieder 24,1% "Rīgas kinostudijas" akciju, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
Rīgas kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.