Viņš norāda, ka tā esot pašsaprotama lieta un pierasta prakse visā pasaulē. Lai veiktu šāda mēroga pasūtījumus, piedāvājums esot jāpadara pievilcīgs.
"To var darīt divos veidos - vai nu nepārspējama cena, vai arī, piemēram, pieminētais [pilotu] apmācību centrs. Protams, galvenokārt vērtēsim cenu, taču, ja atšķirība nebūs izšķiroša, vērtēsim piesaistītos piedāvājumus," uzsver Gauss, vienlaikus piebilstot, ka bonusu izvērtēšanā nav plānots iesaistīt arī lidostu Rīga, jo "lidostai nav saistības ar lēmumu pieņemšanu par lidaparātu iegādi".
Gauss akcentē, ka viņam pašam patīkot abu ražotāju piedāvājums - abi ražojot ļoti labas lidmašīnas. "Personīgu izvēles priekšroku man nav, jo varu lidot ar abām gan kā pilots, gan kā pasažieris," sacīja Gauss.
Kritēriji izvēlē būšot tikai un pilnībā ekonomiski, kas esot pats galvenais šāda mēroga pasūtījumam, un abi ražotāji to zinot.
"Airbus bija pirmie, kas piedāvāja parakstīšanai gatavu vienošanos, taču nu tāda ir arī ar Boeing. Vienošanos saturs zināms tikai airBaltic valdei, un patlaban sākusies izvērtēšana. Šis lēmums tiks iekļauts biznesa plānā flotes atjaunošanai, taču tas nav jāpieņem tūlīt. Pat ja līgums tiktu parakstīts šodien, visas lidmašīnas nesaņemtu divu gadu laikā, jo piegādes laiks ir ļoti ilgs. Taču vilcināties arī nevaram, jo piedāvātā cena ir spēkā tikai noteiktu termiņu, taču tā ir daļa no vienošanās, ko nevaru atklāt," sacīja Gauss.
Vienlaikus Gauss uzsver, ka pasūtījuma veikšana neesot obligāta, jo flote kompānijai ir.
Tomēr, ja ilgtermiņā gribam veikt tās nomaiņu, kā tas ir ticis rekomendēts, vienošanos būtu jāpanāk vēl šogad. Tomēr gribu uzsvērt, pat ja tas netiktu darīts, lidsabiedrība turpinātu pastāvēt. Jauno lidmašīnu priekšrocības ir tikai izmaksu efektivitāte," piebilst Gauss.
Kopumā plānots iegādāt 20 lidmašīnas vairāk nekā divu gadu ilgā periodā - aptuveni 2015., 2016., 2017.gadā. Rēķinot vidēji, katru mēnesi tikšot piegādāta jauna lidmašīna.
Jau ziņots, ka airBaltic šogad plāno apkalpot aptuveni tādu pašu pasažieru skaitu kā pērn - 3,35 miljonus.
Vasaras sezonā plānots samazināt airBaltic galamērķu skaitu, taču tiks palielināta to intensitāte. Galvenais kritērijs intensitātes palielināšanai būšot maršrutu ienesīgums.
Kā ziņots, airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir trīsdesmit četras lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen. airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.
airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.