Jaunais projekts patlaban tiek apspriests, un apkārtējo māju iemītnieki nevēlas tā attīstītāja peļņas labā atteikties no ierastās zaļās apkārtnes, tāpēc apņēmušies panākt, lai jauno namu ceļ citur. Arī eksperti ir skeptiski par šādu jauno dzīvokļu ēku popularitāti tirgū, jo ap tiem neatliek vietas atpūtai.
Pēc jaunās mājas uzcelšanas Pūces ielā apkārtnē neatliks vietas ne atpūtas zonai, ne iedzīvotāju automašīnu novietošanai, saka eksperti
Kāda jums daļa?!
Sabiedriski aktīvo protestētāju arsenālā ir virkne konstruktīvu
argumentu, tomēr pagājušajā nedēļā projekta prezentācijā viņi uz saviem
jautājumiem atbildes nav saņēmuši. Iedzīvotāju runasvīrs Ivars, kurš
nevēlas publiskot savu īsto vārdu, Mājoklim stāsta, ka uz sabiedrisko
apspriešanu ieradušies "jauni, būdīgi vīrieši ar izdzītiem matiem",
kurus šejienes ilgdzīvotāji neatminas kā savus kaimiņus. Viņi
traucējuši uzdot jautājumus, padarot publisko apspriedi neiespējamu.
"Nevarēja atvērt muti, jo pretī bļāva — aizverieties," Mājoklim stāsta
psiholoģe Lilija Bilsena, blakusnama iemītniece. Ivara jautājumi par
konkrētiem projekta aspektiem — finansējumu, ceļamkrānu novietošanu
u.tml. — atraidīti ar kāda projekta attīstītāja pārstāvja neiecietīgu
frāzi krieviski: "Kakaja vam nahren razņica!"*. "Tas bija rupjš,
emocionāli vardarbīgs spiediens uz iedzīvotājiem, lai neļautu viņiem
izteikties," apspriedē redzēto vērtē psiholoģe. Kad nosvērtākie
iedzīvotāji jutuši, ka var izcelties kautiņš, viņi izlēmuši doties prom
no apspriešanas.
Jūrmalas vairs nebūs
Apkārtējo deviņstāvu namu iedzīvotāji cītīgi kopj zaļo zonu starp mājām
un paši uzstādījuši betona blokus, lai mašīnas neizbraukātu zālienu.
"Vasarā bērni šeit ar dvieļiem, segām un rotaļlietām tēlo Jūrmalu,"
stāsta Ivars, "kāpēc jaunas mājas nevar celt tur, kur ir tukšas
pļavas?" Galvenais cilvēku iebildums pret jauno projektu ir dzīves
vides kvalitātes pasliktināšanās, jo jaunais nams "iznīcinās kokus,
aizēnos dienasgaismu, likvidēs autosstāvvietu". Pēdējais arguments
saistīts ar bažām par to, ka pēc jaunā nama pabeigšanas iedzīvotājiem
nebūs pietiekami daudz vietas, kur novietot auto, jo ielu sašaurinās.
L.Bilsena norāda — šajā pagalmā jau bijuši gadījumi, kad ātrās
palīdzības mediķiem jāatstāj mašīna attālāk un kājām jādodas sniegt
palīdzību slimniekam.
Saules būšot gana
Jaunās ēkas attīstītājs Aleksejs Marcinskis, SIA Augeo valdes loceklis,
Mājoklim noraida iebildumus. "Saule nespīd no ziemeļiem," saka viņa
pārstāvis Eduards Justovičs. Projektējot ēku, veikta insolācija jeb
izsauļošana, lai noteiktu, cik saules iespīd katrā jaunās mājas
dzīvoklī, kā arī apkārtējās mājās. "Jaunais projekts neaizēno vecās
mājas pat ne uz vienu sekundi dienā," uzsver E.Justovičs, tāpēc šis
iebildums neesot nopietni uztverams.
Viņš noliedz, ka attīstītāja pārstāvji būtu rupji izturējušies
sabiedriskajā apspriešanā, bet gan tieši vēlējušies pilnībā atbildēt uz
jautājumiem, taču nav varējuši to izdarīt iedzīvotāju negatīvās
attieksmes dēļ. Kāds ducis D.Brantkalna ielas 3.nama iemītnieku
izturējušies klaji noraidoši un rupji lamājušies. Nav gan skaidrs, kā
E.Justovičs identificē mājas iedzīvotājus, jo sabiedriskā apspriešana
netika protokolēta. Attīstītāja pārstāvis stāsta, ka "sākotnējais mājas
projekts bija ar 25 stāviem, taču būvvalde to noraidīja, un māja
pārprojektēta". Mājokļa redzētajās vizualizācijās jaunajam namam ir
dažāds stāvu skaits, 14—18, tātad skaidrības par stāviem nav. Tomēr šim
projektam viss esot "pēc normatīviem", saka E.Justovičs, uzstājot, ka
"tur vienalga būs uzbūvēta māja", lai gan pagaidām vēl nevarot zināt,
kā tieši tā izskatīsies.
Apspriedīs vēl
"Būvvalde ir nolēmusi atzīt šo prezentāciju par nenotikušu," Mājoklim
saka Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību
nodaļas speciāliste Marija Ābeltiņa, "attīstītājam jāorganizē vēl viena
prezentācija un jāpagarina publiskās apspriešanas termiņš". Pēc
būvniecības ieceres publiskās apspriešanas tās rezultātus apkopos
būvvalde un nodos domes deputātiem lēmuma pieņemšanai. Speciāliste
uzsver, ka "iedzīvotāju viedoklis ir ārkārtīgi svarīgs publiskās
apspriešanas laikā", un ir precedenti, kad būvniecības projekti mainīti
vai pilnībā noraidīti tieši iedzīvotāju iebildumu dēļ.
* Kāda jums vispār starpība?! (krievu val.)
Ekspertu viedokļi
Ausma Skujiņa, arhitekte:
Rīgā neatlaidīgi turpina aizbūvēt visas brīvās dzīvojamās teritorijas —
gan pagalmus, gan telpas starp pagalmiem. Gribēju aprunāties ar šī
konkrētā projekta autoriem un attīstītājiem, gribēju saprast, par ko
viņi domā, piedāvājot tik apšaubāmus risinājumus, bet neatbildēja
neviens no norādītajiem telefona numuriem. Tā nu pati mēģinu skaidrot
iemeslus, kas varēja būt cēlonis dīvainajam, varētu teikt, pagātnē
orientētajam mājas koptēlam, pārspīlētajam augstumam un pilnīgai
apkārtnes nosacījumu neievērošanai. Un man ir tikai viena atbilde — tā
ir vēlēšanās nopelnīt, nerēķinoties ne ar šīs mājas, ne apkārtējo māju
iedzīvotājiem.
Pie tāda apbūves sablīvējuma, kāds veidosies šeit, nebūs brīvas vietas
zaļumiem, sadzīvei un atpūtai. Nebūs vietas arī pareizi izsauļotiem un
klusiem bērnu rotaļu laukumiem. Teritorija ap māju ir tik maza, ka te
vienlaicīgi nevarētu nostāties pat visi mājā dzīvojošie. Par gaisa
kvalitāti pie mums nav pieņemts runāt, un es nezinu, kāda tā ir šajā
vietā, bet varu apgalvot, ka projektētā māja to pasliktinās ievērojami.
Nevajag to būvēt!
Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas vadītājs:
Rīgā ir samērā maz zemes uz vienu iedzīvotāju, taču es esmu diezgan
skeptisks par to, ka cilvēki varētu vēlēties dzīvot daudzstāvu namos un
šāda veida apbūvei varētu būt perspektīva. Māju būvniecību varētu
iespaidot kāda valdības rīcība, ja, piemēram, izlemtu ievest darbaspēku
no citām valstīm, tad tas varētu veicināt daudzstāvu un daudzdzīvokļu
namu celtniecību, jo jaunajiem strādniekiem vajadzētu mītnes. Manuprāt,
vietējie iedzīvotāji izvēlēsies 2—3 stāvu mājas ar lielu dzīves telpu.
Daudzstāvu mājas gan ir ekonomiskākas, turpretī dažu stāvu apbūve ir
prestižāka vieta dzīvošanai. Turklāt, ja skatāmies vēsturē, daudzstāvu
mājas Rīgā nekad nav bijušas izplatītas.