SM gan atzīst, ka šonedēļ izskanējušais Igaunijas Ekonomikas ministrijas padomnieka Anti Mopela paziņojums, ka Igaunija uzņēmusies vadību Baltijas valstu kopīgajā dzelzceļa satiksmes projektā, ir vienpusējs. "Tas ir Mopela kunga, nevis visu Baltijas valstu oficiāls paziņojums," skaidroja ministrijā.
"Vienlaikus norādām, ka projektam ir Eiropas Komisijas iecelts koordinators - Pāvels Telička. Projekta koordinācijai tiks izveidota starpvaldību darba grupa, kā arī patlaban tiek veidota speciāla darba grupa Rail Baltica infrastruktūras būves un paredzams arī turpmākās pārvaldīšanas uzņēmuma izveide," skaidro ministrijā.
Ministrijā uzsver, ka, ņemot vērā, ka projekta mērķis ir veicināt efektīvu, tirgus prasībām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu sistēmu, projektā iesaistītajām valstīm ir jāvienojas par lietām, kas turpmāk darāmas kopā, tāpēc tiek plānota arvien ciešāka sadarbība šī projekta virzīšanā.
Kā ziņots, darba grupā šaursliežu dzelzceļa Rail Baltica projekta attīstīšanai Latviju pārstāvēs Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks un Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča.
No Igaunijas darba grupai izvirzīts Ekonomikas un komunikāciju ministrijas padomdevējs transporta un loģistikas jomā Anti Moppels un Transporta attīstības investīcijas nodaļas vadītājs Miiko Peris, bet no Lietuvas - Satiksmes ministrijas Transporta politikas departamenta direktors Arenijus Jackus un Dzelzceļa transporta nodaļas vadītājs Sims Garuolis.
Izveidotajai darba grupai būs jāizstrādā detalizēti plāni par kopuzņēmuma vadības struktūru, juridisko statusu, akcionāru līgumu, finanšu jautājumiem un darbības izmaksām, koordināciju īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentos. Tāpat tai būs jākoordinē izpēte, ko līdzfinansē Eiropas Savienība saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu (2007-2013), lai sagatavotu detalizētu dokumentāciju par Rail Baltica kopuzņēmumu.
Šaursliežu dzelzceļa Rail Baltica projekta realizēšanai svarīgākais ir panākt 85% Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un ir iespējas šādus līdzekļus projektam arī piešķirt, preses konferencē Rīgā janvārī sacīja Ministru prezidents Dombrovskis un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass.
Nākamajā budžeta periodā EK līdzās līdzšinējiem ES fondiem ierosinājusi izveidot jaunu, 50 miljardus eiro jeb 35,14 miljardus latu vērtu programmu Savienojot Eiropu, kas paredzēta ES nozīmes infrastruktūras projektiem transportā, enerģētikā un informācijas tehnoloģijās. Tās laikā uz finansējumu varēs pretendēt arī divi Latvijai nozīmīgi transporta projekti - ātrgaitas dzelzceļa līnija Rail Baltica un dzelzceļa līnijas uzlabošana no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām.
Rail Baltica projektā ES valstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020. gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām. Otrajā projektā finansējums paredzēts vienīgi esošā sliežu ceļa uzlabošanai.
Dzelzceļa projekta Rail Baltica visdzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu).