Latvijas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu un valdības deklarācija paredz sakārtot vērtēšanas sistēmu, pieņemot jaunu hipotekārās kreditēšanas likumu. Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) pamatojumam, kas vairāk ir kredītņēmēju pusē, iebilst Finanšu ministrija (FM). Tā jaunās metodes prasību sauc par noteikumu maiņu spēles laikā, vairāk aizstāvot bankas. Arī vērtētāji pret ilgtermiņa pieeju ir atturīgi.
Ietekmē mazāk
Metodē, kuru izmanto Latvijā, lielākais svars ir īpašuma tirgus vērtībai darījuma brīdī, mazāk ņemot vērā īpašuma vietu, infrastruktūru, nākotnes potenciālu utt. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns Dienai uzsver, ka vērtētājam neprasa, kas notiks līdz ar ekonomiskās situācijas maiņu. Tagad krītošā īpašumu vērtība rada problēmas gan kredītņēmējiem, gan bankām. Otra pieeja balstās uz hipotēkas ilgtermiņa vērtību, to nosakot pēc iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju maksātspējas rādītājiem. Tādējādi īpašuma vērtība vienmēr ir nedaudz mazāka par darījuma brīža tirgus vērtību un nemainās tik krasi.
Visi nepiekrīt
Piesardzīgākā metode būtu jāievieš ar jauno hipotekārās kreditēšanas
likumu, kura pamatojumu TM bija sagatavojusi pēdējai iepriekšējās
valdības sēdei. Dienai nav iespējas ar to iepazīties, jo dokuments ir
ierobežotas pieejamības. Likuma izstrāde būtu FM kompentencē, tomēr tā
uzskata, ka šis ierosinājums ir nepietiekami izpētīts un varētu nozīmēt
noteikumu maiņu spēles laikā. FM preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne
teic, ka TM ziņojums valdībā jāskata kopā ar topošo "ugunsgrēka
dzēšanas" likumu, kura mērķis ir risināt grūtībās nonākušo kredītņēmēju
problēmu. To plānots valdībai iesniegt aprīļa sākumā. Jaunais tieslietu
ministrs Mareks Segliņš (TP) šo jautājumu pagaidām nekomentē. Latvijas
Īpašumu vērtētāju asociācijas Līva prezidents Vilis Žuromskis šo tematu
ar Dienu telefonsarunā nevēlas apspriest un norāda, ka vērtētāji
"nekādā gadījumā nebija cenu burbuļa veicinātāji". Viņaprāt, vērtēšanas
metodes maiņa neko labu nedos.
Vērtēšanu neapstrīd
Vērtētāju kļūdu kompensēšanai paredzēta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, tomēr pēc pašreizējiem likumiem kredītņēmējiem nav iespēju iegūt kompensāciju par īpašuma pārvērtēšanu cenu burbuļa laikā, ja vien vērtētājs ievērojis noteikto metodiku. Zināms, ka kompensācijas no apdrošinātājiem pieprasījušas bankas, taču atklātībā šo gadījumu apstākļi nav nonākuši. Līva sūdzības par vērtētāju darbu neesot saņēmusi, saka V.Žuromskis.
Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Ilvars Metnieks gan teic, ka cenu burbulis ir likumdevēju un tirgus dalībnieku zināšanu, pieredzes un atbildības trūkuma sekas. Bijusī TM parlamentārā sekretāre Baiba Broka uzsver, ka vērtēšanas maiņa sakārtotu tirgu nākotnei, līdzīgāk sadalot atbildību starp tā dalībniekiem. To atbalsta arī Eiropas Hipotēku federācija, aicinot ieviest vienotus hipotekārās kreditēšanas principus Eiropā, kam traucē nevienādās vērtēšanas sistēmas.