Internets pēdējos gados ir būtiski mainījies – tas vairs nav tikai informācijas avots, bet arī instruments, ar kuru var sasniegt noteiktus praktiskus mērķus. Tas pats sakāms arī konkrēti par uzņēmumu mājaslapām – agrāk tās bija kā buklets, kur uzņēmums pastāstīja par sevi, savukārt tagad arvien biežāk tās ietver tīri funkcionālus rīkus, ar ko iespējams kaut ko praktiski paveikt. Uzņēmumi šādi atvieglo savu biznesu, uzlabo klientu apkalpošanas procesus utt. "Uzņēmumiem ļoti daudz taisām dažādas interneta vidē balstītas iekšējās sistēmas – dokumentu apritei, klientu pieprasījumu apstrādei u. c. Kādreiz šādu sistēmu bija daudz, atsevišķas un uz katra datora darbvirsmas, bet tagad tas viss nereti ir sajūgts vienā web lietotnē, caur kuru viegli, ērti un vienkopus var izsekot visiem procesiem. Tas ir vienkāršāk un efektīvāk," savu darbalauku raksturo IT kompānijas Accenture Interneta risinājumu izstrādes nodaļas vadītājs Jānis Košeļevs. Šis IT industrijas atzars patlaban ir viens no tiem, kas attīstās un mainās visdinamiskāk. Tajā pašā laikā interneta risinājumi, jo īpaši mājaslapu veidošana, aizvien ir tas, ar ko daudziem jauniešiem sākas aizraušanās ar programmēšanu. Turklāt tas ir arī vieglākais veids, kā ienākt IT industrijā.
Saderēja ar mammu
Līdzīgi sākās arī Jāņa karjera. Pamatskolā viņam, tāpat kā daudziem, patika datori. Rīgas 25. vidusskolā bija jauns un enerģisks informātikas skolotājs, kas centās IT izglītību celt, cik vien augstu var. Interese nenoplaka, un vidusskolas laikā Jānis pat šad tad palīdzēja saviem pedagogiem apgūt datorprasmes. Tolaik viņš ticis arī pie sava pirmā personīgā datora – saderot ar mammu, ka labi mācīsies, un viņai par pārsteigumu to arī dabūjot gatavu. Bez datoriem Jānim gan paticis arī daudz kas cits – psiholoģija, filosofija, matemātika –, tāpēc studiju izvēle raisīja pārdomas. Izšķirošo grūdienu deva kāda skolotāja, kas pamudināja pievērsties datorzinātnēm, bet visu pārējo atstāt hobijam.
Tieši interneta risinājumu izstrādē Jānis atrada vissaistošāko nišu, jo tajā ir ne tikai programmēšana, bet arī vizuālā puse, tāpat būtiska ir prasme strādāt ar klientiem, izprast viņu vēlmes. Pirmais nopietnākais projekts Jānim bija vidusskolas mājaslapas veidošana, bet RTU studiju laikā parādījās pirmie klienti. "Interneta risinājumi Latvijā gan aizvien ir joma, kurā nevar iegūt konkrētu izglītību, jo tā ir ļoti starpdisciplināra lieta.
Var iemācīties programmēšanas valodas, bet specializēties web izstrādē – īsti ne.
Tiesa, ir dažas privātās izglītības iestādes, kas to piedāvā, arī augstskolās situācija uzlabojas, sevišķi reģionālajās, kuras daudz veiklāk uzķer, kas ir vajadzīgs industrijai," Jānis vērtē.
Ar interneta risinājumiem viņš strādājis gan kā "brīvmākslinieks", gan vairākos mazos un vidējos uzņēmumos. Paralēli izmēģinājis spēkus arī nekustamo īpašumu biznesā, taču drīz atmetis, jo sapratis – ja gribas kādā jomā ko sasniegt, tai jāvelta nedalīta uzmanība. Kādā brīdī Jānis nonācis karjeras tālākās izaugsmes krustcelēs: "Vai nu bija jāvāc komanda un jāveido savs uzņēmums, vai arī jāiet paskatīties, kā lielie puikas to visu dara.
Nekad nebiju domājis, ka strādāšu lielā, starptautiskā uzņēmumā, jo bija stereotips, ka tā ir liela mašinērija ar lielu birokrātiju.
Taču man tolaik bija sākušās nopietnas attiecības un vairāk par avantūrām gribēju stabilitāti, drošību, iespējas augt un mācīties," Jānis stāsta. Viņš sāka staigāt uz darba intervijām, līdz nonāca Accenture.
Interneta risinājumu izstrādes vizuālo pusi jeb to, ko lietotājs interneta vietnē var redzēt un paklikšķināt, klasiski sauc par front-end. Aiz tā visa ir daudz sarežģītu funkcionālu procesu un sistēmu – neredzamā jeb back-end puse. Abas šīs jomas nereti pārklājas, to robežas izplūst, taču laikā, kad Jānis sāka strādāt Accenture, front-end lietas IT projektos kļuva arvien svarīgākas, pieprasītākas un sarežģītākas, un nozare to sāka atzīt kā atsevišķu disciplīnu. Jānis uzņēmumā sāka kā vienīgais tīrais front-end programmētājs, bet tagad, pēc septiņiem gadiem, viņš jau vada 85–90 darbinieku nodaļu. "Smejos, ka mans mērķis bija nejusties šeit vientuļam," viņš smaida.
Mājaslapas vietā – lietotne
Internets attīstās, un daudzas lietas, ko agrāk cilvēki izmantoja, instalējot attiecīgu programmu datorā, tagad tiek pārceltas uz tīmekli kā interneta risinājumu lietotnes. Spilgts piemērs ir e-pasts. Šo pārmaiņu iespaidā arī interneta programmēšanas pamatvaloda Java Script kļuvusi daudz nopietnāka un spējīgāka, ar vairāk un plašākiem lietojuma variantiem, un ar to nu jau tiek programmēts ne vien vizuālais front-end kā parastās mājaslapās, bet arvien izteiktāk – arī funkcionālais back-end. Accenture saviem klientiem vairs neveido mājaslapas (jo galu galā tādas nu var ģenerēt ikviens, izmantojot tīmeklī atrodamus mājaslapu konstruktorus, un tas neprasa plašas zināšanas), bet izstrādā pat ļoti sarežģītus interneta risinājumus – lietotnes, ar ko viņi var sasniegt savus biznesa mērķus vai atrisināt kādu problēmu. "Šobrīd viss attīstās internetā, tāpēc esam ļoti pieprasīti," saka Jānis un piebilst, ka klientiem tagad bieži vajag kompleksu produktu – mājaslapu plus mobilo lietotni, plus risinājumu sociālajiem tīkliem. Turklāt šodienas interneta risinājumos, lai tie būtu veiksmīgi, svarīga ir gan lietotāju pieredze, kuras uzlabošanai vēl ir daudz izaicinājumu dažādu sistēmu savstarpējā integrācijā, gan dizaina domāšana. "To mēs Accenture aktīvi mēģinām izmantot, un es pats arī esmu liels šo lietu evaņģēlists," Jānis atzīst.
Accenture strādā pasaules mērogā, kur konkurence ir sīva un jaunākās IT tendences – jūtamākas, tāpēc aktīvi jāseko līdzi visam aktuālajam. Rezultātā arī interneta risinājumu izstrādē ienāk mākslīgais intelekts, virtuālās vai papildinātās realitātes elementi, lai gan galaproduktā tie varbūt vēl nav tik acīmredzami, stāsta Jānis, kura pienākumos ietilpst arī paredzēt, kurp virzās viņa pārraudzītās jomas attīstība. "Daļa manas komandas strādā ar čatbotiem – virtuālajiem asistentiem, kas uzņēmumu interneta vietnēs atbild uz vienkāršākajiem klientu jautājumiem.
Varbūt drīzumā ar mājaslapām varēs arī sarunāties, izmantojot balsi.
Tāpat mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai kaut ko automatizētu, analizētu datus." Jānis norāda, ka šie procesi, kas uzņems apgriezienus, notiek jau patlaban, tikai mēs tos neievērojam. Piemēram, ja skatāties videosaturu Netflix interneta lietotnē, mākslīgais intelekts tajā analizē, cik ilgi aplūkojat noteiktu filmu vāciņus, un no tā secina, kādu saturu turpmāk jums piedāvāt.
Ar naglām vien nepietiek
Jānis stāsta, ka interneta risinājumu izstrādes tehnoloģijas, kurās pēdējos gados piedzīvota liela turbulence un ļoti straujas pārmaiņas, patlaban lēnā garā stabilizējas, ieiet plašākā apritē. Tomēr izaicinājumu joprojām pietiekot – pamatprincipi paliek un nemainās, taču jauni rīki un pieejas aizvien nomainās ik pēc gada. "Katram programmētājam reizi trīs līdz piecos gados sanāk sevi "pāraudzināt", un interneta risinājumu izstrāde ir lauciņš, kas ir īsta praktiskā mūžizglītība," Jānis raksturo.
Darba ir ļoti daudz, taču paveikt vēl vairāk un augt vēl straujāk uzņēmums varētu, ja pietiktu cilvēku, kas to visu grib un spēj darīt.
Par spīti lielajām algām, IT nozarē darbinieku trūkst, it īpaši labu darbinieku.
"Viena lieta ir mācēt kaut ko programmēt, bet mēs jau tā vienkārši neprogrammējam, mēs taisām risinājumus. Līdz ar to ir jābūt ne tikai programmēšanas prasmēm, bet arī attiecīgai, uz risinājumu meklēšanu vērstai domāšanai. Viena lieta ir mācēt sist naglas, cita – mācēt uzbūvēt māju," Jānis salīdzina.
Interneta risinājumu izstrādes pluss ir tas, ka šī joma ir viens no vieglākajiem veidiem, kā sākt nodarboties ar programmēšanu, jo "ieejas latiņa" ir ļoti zema, sākt var jebkurš, kam ir dators un interneta pārlūks, turklāt drīz var redzēt rezultātu. "Latvijā lielākā daļa šīs jomas speciālistu pamatus ir apguvuši pašmācībā, mājās bakstoties savam priekam. Es pats arī," Jānis saka. Tomēr profesionālai izaugsmei nepieciešamas pamatīgākas zināšanas, nevar arī gaidīt, ka cilvēks tikko no augstskolas visu mācēs, tāpēc Accenture mērķtiecīgi iegulda resursus jaunu speciālistu apmācībā. Galvenais, lai viņiem piemistu vēlme un degsme.