Pamatskola un punkts. Desmitā daļa jauniešu pēc devītās klases mācīties neturpina

Jārunā arī par bērniem, kas nespēj. Ar esošo vērtēšanas sistēmu, kad visiem ieliek četri, jo MK noteikumi to prasa, mums nav reālas ainas , cik izglītot ir pamatskolēni.Jo esošie rādītāji ir pievilkti un maldinoši. Labāk bija tad, kad pamatskolu varēja beigt ar reāliem divniekiem, tad nebija ilūziju par vidusskolu.Uz profeni - ar atvieglotu programmu.Ja nav galvā - daudziem ir rokās, daudzi nesekmīgie ar zelta rokām sekmīgi strādā.

Kur tad Latvijā ir tie imigrantu bērni,kuri neturpina mācības,vai tad ir tādi no piem.Pakistānas,Turcijas,Afganistānas u.t.t. Otrkārt,nedomāju,ka visiem jāuzspiež māsīties tālāk,ir taču,kuri vienkārši nevar,klasē taču arī ne visi ir teicamnieki.Grūtāk,bet arī šie cilvēki dzīvē atradīs savu vietiņu zem Saules. Protams izglītība,jeb kāda,tas jau ir pamats zem kājām un drošiba dzīvē.

Jo cilvēks mazāk zina, jo viņš ir laimīgāks.

Datoratkarība, tas ir labi. No cilvēka ar datora lietošanas prasmēm iznāk programmētajs, sistēmu administrators, grafiksa dizainers un vēl ir ļoti daudz specialitāšu, kur prasa datora lietošanu profesionālā līmenī. Paskatieties jebkurā vakanču lapā, kādus darbus tur piedāvā! Par ''vecāku izglītību'' - atkarīgs no tā, kādā specialitātē. Ar PSKP vēsturi tiešām šodien tālu netiksiet, un vispār pat universitātes beidzējiem ir kaut kas jāmācās tālāk. Kas tieši, to noteiks darba devējs. Un darbi, ko var dabūt ar augstāko izglītību, parasti tiek darīti labos apstākļos un kaulus nelauž, bet no neizglītotajiem iznāks vel viena paaudze ''vaīīī es esmu bankas vergs, bet vecuma būšu nabags vaīiī ļaunā valdība vaīiī jābēg prom vaīīī.'' Pec tam vēl izrādās, ka arī TUR ar sarkaniem paklājiem un orķestri negaida.