Tas, ar ko nodarbojas Vjačeslava Čibisa vadītā ap 300 cilvēku lielā Digital Capability grupa IT kompānijā Accenture, ir arī tas, kas IT jomā visvairāk aizrauj viņu pašu. "70% no mūsu darba ir ar jaunākajām tendencēm, jaunākajām tehnoloģijām, kuras izmēģinām, kuru attīstībā investējam un kuras pēc kāda laika arī sākam ieviest pie klientiem," Vjačeslavs stāsta. Tie ir gan lielie dati un to analīze, gan starpiekārtu risinājumi, kas apvieno dažādu viedierīču darbību, gan IT galalietotājam vistuvākās lietas, gan virtuālie tīkli, automatizācijas procesi un vēl, un vēl… Jo plašāks šo tehnoloģiju klāsts, jo izaicinošāk ir būt par tām lietas kursā, atzīst Vjačeslavs. IT industrijā arī menedžerim jāsaprot ne vien vadības jautājumi, bet arī "drēbe", ar ko viņa komanda ikdienā strādā. "Man nav pieredzes, kā ir vadīt cilvēkus, kas nav programmētāji, bet domāju, ka tas ir aktuāli arī citās jomās," Vjačeslavs spriež. Vēl viens būtisks izaicinājums, ja esi vadošā amatā IT, ir arī konkurence tirgū par darbiniekiem, jo īpaši – par talantiem.
Roboti kļūst gudrāki
Vjačeslava vadītajā grupā ir septiņas apakšnodaļas, kas savstarpēji sadarbojas, taču ir iedalītas trijos lielākos virzienos. Interaktīvajā virzienā ietilpst interneta un mobilo risinājumu izstrāde, kā arī digitālā dizaina nodaļa, un te fokuss ir uz to, kā IT produktu redz galalietotājs. T. s. Applied intelligence virziens ietver lielo datu un analītikas jomu, biznesa procesu un intelektuālo automatizāciju, savukārt Industry X.0 virzienā Accenture darbinieki strādā ar virtuālajiem tīkliem, iegultām sistēmām, arī blokķēdēm u. tml.
Visa šī lielā komanda pieslēdzas ikvienam Accenture projektam, kur vien parādās vajadzība pēc minētajām lietām, tātad – pēc kaut kā jauna, ne tikai ierastām metodēm un pieejām. "Ir tehnoloģijas, kas radītas, lai atrisinātu kādu problēmu, un ir tehnoloģijas, kas vēl tikai meklē savu pielietojumu, piemēram, blokķēdes," saka Vjačeslavs. Viņa grupa daudz iegulda, lai izpētītu visjaunākās tehnoloģijas, kas IT tirgū vēl nav tā īsti aprobētas. "Mēs attīstām šīs zināšanas. Bet darba kļūst arvien vairāk.
Katrus 3–6 mēnešus vajag iemācīties kaut ko jaunu, jo šīs tehnoloģijas tik ātri attīstās, ka uz vietas sēdēt nevar.
Ikviena tehnoloģija pēc 2–3 gadiem ieiet "meinstrīmā", un tad mēs skatāmies jau uz kaut ko citu," Vjačeslavs stāsta un piebilst, ka ar jaunajām tendencēm un risinājumiem jāiepazīstina arī Accenture klienti – jāparāda, kā tie var viņiem noderēt.
Jautāts, kādi ir "viskarstākie" šībrīža temati IT, Vjačeslavs norāda – redzams, ka daudzas jaunās tehnoloģijas sākušas ieiet savā nākamajā attīstības stadijā. Piemēram, patlaban ir jau pirmie gadījumi, kad klienti patiešām ievieš savā darbībā blokķēdes. Robotikā, kas nu jau sasniegusi zināmu izmantošanas līmeni, sāk ienākt mākslīgais intelekts, roboti kļūst gudrāki. Tāpat arvien vairāk reālos produktos parādās virtuālā un papildinātā realitāte. "Tehnoloģijas attīstās, savstarpēji kombinējoties," Vjačeslavs raksturo.
Saistīja plašums
Par tehnoloģiju attīstības tempu liecina arī Digital Capability grupas izaugsme Accenture. Vjačeslavs grupu sāka vadīt 2011. gadā, un sākotnēji tie bija apmēram 100 cilvēki, kas izstrādāja iegulto sistēmu risinājumus vienam lielam telekomunikāciju nozares klientam Ziemeļvalstīs. Ar laiku, saprotot, ka mainās gan pieprasījums, gan tehnoloģiju iespējas, grupas darbības virzieni vairākkārt transformējās līdz šībrīža plašajam un uz novitātēm vērstajam modelim.
Pašam Vjačeslavam karjera IT uzņēmumos savulaik sākās kā programmētājam, iegulto sistēmu izstrādātājam, vēlāk viņš pievērsās konsultēšanai, ieviešot gatavos IT produktus pie klientiem ārvalstīs. Kad Vjačeslavs pirms 11 gadiem kā projektu vadītājs sāka strādāt Accenture, arī šajā kompānijā viņu saistīja tās plašā ģeogrāfija (Vjačeslavam sanācis strādāt pie IT projektiem ASV un Eiropā, pat Apvienotajos Arābu Emirātos, Kambodžā, Ķīnā, Indijā u. c.), kā arī iespēja audzēt kompetenci darbā ar visdažādākajām tehnoloģijām, nepievēršoties tikai kaut kam vienam.
Tiesa, šodien vairāk laika Vjačeslavam nākas veltīt vadības procesiem un biznesa attīstībai, nevis tehnoloģisko risinājumu praktiskai izpētei. "Galvenais ir atrast pareizo balansu starp to, ko prasa klienti, un to, ko mēs varam piedāvāt," viņš saka un uzsver, ka šajā ziņā jāmāk domāt vismaz pusgadu uz priekšu.
Savi izaicinājumi ir gan darbā ar klientiem, gan ar darbiniekiem, jo galu galā – viņi visi ir cilvēki.
Vjačeslavs uzskata, ka ikvienam jāatrod pareizā pieeja un motivācija – lai klienti gribētu sadarboties ar uzņēmumu un lai darbiniekiem uzņēmums palīdzētu piepildīt viņu intereses un ambīcijas.
Cīņa par talantiem
Vadītājs IT nozarē nevar apiet jautājumu par speciālistu piesaisti un noturēšanu. "Cīņu par talantiem jūtam arī savā ikdienā. Kā uzņēmums gribam augt, celt savu vērtību, tāpēc mums visu laiku ir kādas atvērtas pozīcijas un meklējam darbiniekus," Vjačeslavs raksturo situāciju. Par kvalificētiem IT profesionāļiem jākonkurē ar citām IT kompānijām, turklāt Latvijas IT darba tirgus liela izmēra uzņēmumam ir visai ierobežots. Ja nepieciešams atrast labu ekspertu jebkurā no IT jomām, ir nopietni jāpiestrādā. Vjačeslavs gan teic, ka Accenture ir savi darbinieku piesaistes veidi, turklāt, saprotot reālo situāciju un iespējas, uzņēmums sācis uz šo jautājumu raudzīties mierīgāk un arī savas ekspektācijas būvēt uz esošo, nevis vēlamo apstākļu bāzes.
Vai nav tā, ka jaunākās tehnoloģijas, ar ko darbojas Vjačeslava komanda, IT speciālistus piesaista, interesē un motivē vairāk nekā darbs citās IT industrijas jomās? "Dažreiz gadās, ka mūsu grupa jaunās tehnoloģijās investē ātrāk, nekā parādās attiecīgi, ar tām saistīti jaunuzņēmumi. To jūtam, jo mums tad jau ir darbinieki, kas izlemj aiziet strādāt uz šiem jaunuzņēmumiem," smaida Vjačeslavs. "Bet ir arī gadījumi, kad viņi pēc kāda laika atgriežas, jo te ir stabilitāte, laba infrastruktūra un apstākļi un nav jādara ar tiešo darbu nesaistītas lietas. Cilvēki novērtē, ka ieguldām darbinieku attīstībā."
Arī dažādu līmeņu vadītājus Accenture pirmām kārtām cenšas izaudzināt no esošā personāla, lai gan nav izslēgta arī to meklēšana ārpus kompānijas, pat citās valstīs. "Taču, protams, no katra darbinieka vadītāju izveidot nevar. Skatāmies, vai cilvēks vairāk vēlas attīstīties kā tehnoloģiju eksperts vai menedžmenta virzienā. Spiest kādu vadīt, ja viņš pats to nevēlas vai nevar, – tad nebūs rezultāta," saka Vjačeslavs.