Kodolenerģija atgūst popularitāti

Nesen aģentūra Bloomberg publicēja redakcijas viedokli ar nosaukumu Sasilstošajai pasaulei nepieciešama kodolenerģija (A Warming World Needs Nuclear Power – angļu val.), kurā paustās idejas ne īpaši saskan ar lielākajā daļā attīstīto valstu izplatīto virzību uz atteikšanos no kodolenerģētikas. Publikācijas autori atsaucās uz ANO Starpvaldību klimata izmaiņu grupas (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) pērn oktobrī publiskoto ziņojumu, kura ietvaros secināts, ka kodolenerģētikai būs izšķiroša loma centienos apturēt globālo sasilšanu.

Bloomberg norāda, ka šos secinājumus atbalsta arī vides aizstāvju organizācija Dabas saglabāšana (The Nature Conservancy, NC), kura ilgstoši izvairījusies paust viedokli par kodolenerģētiku, bet tagad aicina palielināt kodolenerģijas ražošanas jaudas, lai tās līdz 2050. gadam pasaules mērogā spētu nodrošināt 33% visas enerģijas (pašlaik šis rādītājs ir 10%). NC optimālajā modelī vēl 13% atvēlēti fosilās enerģijas avotiem, bet 54% – atjaunojamajai enerģētikai. NC ir viena no vecākajām vides aizstāvju organizācijām pasaulē, ar vairāk nekā miljonu biedru, gada budžetu virs miljarda ASV dolāru un ar ievērojamu politisko ietekmi it īpaši ASV, kur atrodas tās centrālā mītne.

Par IPCC secinājumu atbalstītāju atzīta arī Norūpējušos zinātnieku apvienība (Union of Concerned Scientists, UCS) – pasaules vadošā nevalstiskā atomenerģētikas nozares uzraudzītāja. Organizācija aicina nepieļaut esošo atomelektrostaciju (AES) slēgšanu pirms to ieplānotā ekspluatācijas termiņa beigām. Atbilstīgi UCS aplēsēm kodolenerģētika, piemēram, ASV šobrīd nodrošina gandrīz 60% visas tās enerģijas, kura nerada izmešus atmosfērā, bet tad, kad AES tiek slēgtas, iztrūkstošās jaudas visbiežāk tiek aizstātas nevis ar atjaunojamās, bet gan fosilās enerģijas avotiem. 

Atjaunojamās enerģijas avotu daļa ASV ir mazāka par 8%, kamēr atomenerģētikas – 20%, un saules vai vēja radītā enerģija, neraugoties uz tās straujo izplatību, nespēj ātri aizpildīt radušos iztrūkumu.

Organizācija secinājusi, ka nākamajos piecos līdz desmit gados ASV ir plānots slēgt (vai daļā gadījumu pastāv slēgšanas riski) vairāk par trešdaļu AES, kuras šobrīd nodrošina 22% valstī saražotās kodolenerģijas. AES slēgšana laikā līdz 2035. gadam savukārt var novest pie enerģētikas sektora radīto izmešu atmosfērā palielināšanās par 4–6%. Šī iemesla dēļ UCS aicina panākt, lai ar atjaunojamās enerģijas avotiem tiktu aizstātas nevis AES, bet gan ogļu un gāzes elektrostacijas.
 

Tolerantā kodoldegviela

Krievijas korporācijas Rosatom struktūrvienība, kodoldegvielas ražotājs TVEL (valstij piederošs koncerns, kurā apvienoti visi kodoldegvielas ražošanā iesaistītie Krievijas uzņēmumi) ir paziņojis, ka līdz šā gada beigām plāno pabeigt tā dēvētās pret katastrofām tolerantās kodoldegvielas (accident tolerant fuel, ATF) izmēģinājumus reaktorā. 

Šādas kodoldegvielas izstrādei nozares kompānijas pievērsās pēc 2011. gada marta katastrofas Japānas AES Fukušima – 1. Fukušimā cunami izraisītas spēcīgas zemestrīces dēļ atslēdzās elektrības padeve un pēc tam arī AES dzesēšanas sistēmas. Aktīvajām zonām uzkarstot, sākās ķīmiska reakcija ar ūdeņraža izdalīšanos, kas noslēdzās ar tā eksplodēšanu. Tolerantās kodoldegvielas izstrādātāji tikmēr cenšas noskaidrot, no kā jāsastāv kodoldegvielas stieņu apvalkiem un kādi piemaisījumi nepieciešami pašai kodoldegvielai, lai novērstu eksploziju dzesēšanas sistēmu atslēgšanās gadījumā.

Protams, visas bažas par AES drošību tas neatrisinās, tomēr uzlabos pret kodolenerģētiku negatīvi noskaņotās sabiedrības daļas attieksmi. 

Tiek arī uzskatīts, ka tā kompānija, kurai pirmajai izdosies izstrādāt un laist tirgū toleranto kodoldegvielu, iegūs ievērojamas priekšrocības konkurences cīņā. Tieši ar konkurenci tirgū tiek saistītas atsevišķu rietumvalstu zinātnieku izteiktās šaubas par to, vai TVEL tiešām izdevies radīt toleranto kodoldegvielu, jo vadošie pārējie uzņēmumi šādas degvielas parādīšanos sola ap nākamās desmitgades vidu. Te gan jāpiebilst, ka Rosatom daudzās jomās ir šobrīd vadošais civilās kodolenerģētikas uzņēmums pasaulē, un šī iemesla dēļ iespēja, ka Krievijas kompānija jūtami ātrāk par konkurentiem izstrādājusi toleranto kodoldegvielu, ir ticama.