Atbilstīgi abu valstu pagājušā gada jūnijā parakstītajam memorandam iecerēts, ka šis gāzesvads jau 2022. gadā caur Dāniju savienos Norvēģiju ar Poliju. Maksimālais finansējums, kādu būs iespējams saņemt no ES, gan ir tikai simbolisks – 33,1 miljons eiro, bet kopējās Baltic Pipe būvniecības izmaksas tiek lēstas 1,7 miljardu eiro apmērā, no kuriem nedaudz vairāk par pusi būs Gaz System finansējums. Vienlaikus Polijas operators uzskata, ka arī šāds ES atbalsts liecina par projekta nozīmīgumu ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Jāpiebilst, ka šis ir trešais un domājams, ka beidzot veiksmīgais mēģinājums īstenot projektu Baltic Pipe. Iepriekšējās reizes bija 2001. un 2009. gadā, tomēr dažādu iemeslu dēļ projekts tā arī palika neīstenots.
2022. gads nav izvēlēts nejauši, jo šajā gadā beidz darboties vēl iepriekšējā gadsimta pēdējā desmitgadē starp Polijas valsts gāzes kompāniju PGNiG un Krievijas gigantu Gazprom parakstītā vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Polijai. Varšava šo līgumu uzskata par Polijai neizdevīgu, bet Gazprom dominēšanu Polijas gāzes tirgū – par apdraudējumu valsts drošībai, kamdēļ virkne amatpersonu ir paudusi gatavību pēc 2022. gada pilnībā atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Spēkā esošā vienošanās paredz, ka Gazprom ik gadu piegādā Polijai 11 miljardus kubikmetru gāzes (ir iespējamas nebūtiskas izmaiņas apjomā, piemēram, 2017. gadā tie bija 10,47 miljardi, bet 2016. gadā – 11,1 miljards kubikmetru), turklāt daļa no šīs gāzes tiek iepirkta Vidusāzijas valstīs. Kopējais gāzes patēriņš Polijā pērn tikmēr bija 15 miljardi kubikmetru.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
herberts
rekur
IR