Viltus ziņas par vīrusu izraisa iepirkšanās drudzi

Varas iestādes gan mudina saglabāt mieru, neļauties tirgotājiem izdevīgās troļļošanas histērijai, etniskiem aizspriedumiem un situācijas kariķēšanai un aicina koncentrēties uz konstruktīviem piesardzības pasākumiem. Savukārt uzņēmēji meklē risinājumus, kā savā nozarē turpināt ikdienas darba ritumu.
 

Pilni iepirkumu grozi

Lai gan Maltā pagājušās nedēļas vidū neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusu Covid-19 nebija konstatēts, bailēs no fakta, ka šis vīruss parādījies ne tikai Ziemeļitālijā, bet arī no Maltas netālajā Sicīlijā un tādēļ varētu nākties pašizolēties mājās, daļa maltiešu rada patvērumu, pirmkārt, internetā un konkrēti – strauji popularitāti ieguvušās vīrusa aktualitāšu grupās Facebook, WhatsApp un arī dažādu nacionalitāšu imigrantu virtuālajos forumos, otrkārt, lielveikalos Lidl.

Ja vēl 23. februārī vienā no sociālo tīklu grupām bija tikai pārsimt lietotāju, tad pēc trim dienām grupā iesaistīto skaits bija pārsniedzis 40 tūkstošus. Daļa ziņu bija par vīrusa skarto cilvēku skaitu, daļa par to, ka jāskrien sapirkt produktus un notika paniska apspriešanās, kur vēl kaut kas vispār no produktiem palicis, citos sociālo tīklu ierakstos bija redzami apokaliptiski tukši Lidl veikalu plaukti. 

"Tāda dezinformācijas epidēmija jeb, kā to daži sāk saukt, infodēmija un plauktu iztukšošana Maltas veikalos nav redzēta kopš Irākas kara laikiem. Man žēl šo lētticīgo cilvēku, kas uzķeras uz tirgotāju mārketinga trikiem. Sociālie tīkli ļauj gūt peļņu veikli un viegli – mums pašiem atliek tikai pārsūtīt ziņas tālāk," noteic grāmatvedis Patriks, kas atmet ar roku un dodas prom no Lidl Mostā, tā arī neko nenopircis – nāktos pie kases nīkt 15 minūtes rindā, jo priekšā ir septiņi pircēji ar pārpildītiem iepirkumu ratiem, pāris pircējiem pat ir stāvgrūdām piekrauti divi iepirkumu rati. Vienā pamanu vairāk nekā 20 paku mazuļiem domātu autiņbiksīšu, citos – četras pakas tualetes papīra, eļļas pudeļu iepakojumu, tomātu pastu, spageti, krekerus, alus bundžas un tīrāmos līdzekļus. Taupot nervus, Patriks nolēmis nopirkt produktus vakariņām piemājas veikaliņā, nevis lielveikalā. Kad varas iestādes pēc pāris dienām sāk viltus ziņas mierinoši atspēkot, izrādās, ka fotogrāfijās redzamais Lidl veikals ar pircējiem sejas maskās vispār nav Maltā, bet gan Itālijā, turklāt citas tirdzniecības ķēdes – tādas kā Valyou un Pama – mierinoši pauž pārliecību, ka produktu netrūkšot. "Jāsecina, ka ar mūsu ekonomikas sistēmu kaut kas nav kārtībā, ja koronavīrusa radīto risku laikā viss, par ko tiek domāts, ir "Pārdot, pārdot, pārdot!"," sociālajā tīklā Facebook.com pauž finansists Alens. Cits uzņēmējs viņam piekrīt – nekas tā "netaisot naudu" kā krīze. Interneta forumos var nopirkt arī Krievijā ražotu gāzmasku par 50 eiro, ar piebildi, ka tā nav ražota Ķīnā un izdosies "pievārēt vīrusu kā bosam", kā arī dažādus citus iespējamos līdzekļus cīņai ar vīrusu.