Decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,6%, tai skaitā vietējā tirgū - par 5,2%, bet eksportā bija pieaugums par 5%.
Lielākie apgrozījuma kritumi bija dzērienu ražošanā - par 19,9%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 18,3%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 9,3%. Savukārt lielākie apgrozījuma pieaugumi bija metālu ražošanā - par 41,6%, citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē - par 34,1% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē - par 26,8%.
2009.gada decembrī, salīdzinot ar 2008.gada decembri, pēc darba dienu izlīdzinātiem datiem rūpniecības apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 16,6%, tai skaitā vietējā tirgū – par 28,3%, bet eksportā bija pieaugums par 4,4%.
Lielākie apgrozījuma kritumi bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē - par 49,2%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 36,6%, citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē - par 36%. Savukārt lielākie apgrozījuma pieaugumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā - par 38,1%, metālu ražošanā - par 26,3% un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles - par 11,8%.
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, norāda, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums pērn krita straujāk nekā ražošanas apjomi, bet to lielā mērā noteica krītošas ražošanas cenas. No vienas puses, krītošas cenas samazina ieņēmumus no vienas produkcijas vienības. No otras puses, deflācija, tai skaitā izmaksu samazināšana palīdz uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju un attiecīgi kāpināt ražošanas fiziskos apjomus.
Savukārt 2009.gada 4.ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni gan ražošanas apjomos, gan arī apstrādes rūpniecības apgrozījumā jau bija novērojama izaugsme. Un to noteica pieaugošs pieprasījums pasaulē – eksporta daļa kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījumā palielinājās līdz 57% no 53% 3.ceturksnī. Īpaši labi kāpināt eksporta daļu apgrozījumā izdevās kokrūpniekiem (līdz 75%), arī ķīmijas preču ražotājiem (līdz 81%). Neapšaubāmi apstrādes rūpniecības un eksporta atkopšanos veicināja arī krasa uzņēmumu izmaksu samazināšana – vienības darbaspēka izmaksas krīt jau no 2009.gada 2.ceturkšņa, kas nozīmē to, ka saražot vienu produkcijas vienību kļūst lētāk, norāda eksperte.
Viņa paredz, ka apstrādes rūpniecības atkopšanās kļūs izteiktāka šogad, un eksporta daļa uzņēmumu apgrozījumā turpinās palielināties. Ārējais pieprasījums un pasaules cenas turpinās pieaugt, kas ļaus mūsu eksportētājiem pārdot vairāk un izdevīgāk. "Visticamāk, rūpniecības izlaides izaugsme 2010.gadā pārsniegs 10%, lai gan tas būs savā ziņā "atsitiens" no 2009.gada sākuma zemiem līmeņiem."
Arī Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts, norāda, ka izteiktāka kļūst eksporta loma apstrādes rūpniecībā. Tā 2009.gada decembrī, salīdzinot ar to pašu mēnesi gadu iepriekš, eksporta produkcija ir augusi par 4,4%. Pērnā gada novembrī gada griezumā vēl bija vērojams kritums 6,6% apmērā. Tas liecina par to, ka ārējos tirgos iespējas nopelnīt ir lielākas, spriež D.Gašpuitis un piebilst: pamazām sāk parādīties arī pirmie rezultāti.
"Skaidrs, ka to iekarošana nebūs viegla, jo prasa lielu resursu un laika patēriņu. Pirmais uzrāviens būs esošo produktu un tirgu ietvaros. Grūtības un ilgāks laiks paies, lai iekarotu jaunus tirgus ar jauniem produktiem. Tomēr turpmākā perspektīva ir skaidra - eksports ir turpmākās izaugsmes ceļš. Lai tas būtu noturīgs un izaugsmi balstošs, eksporta apjomos jāpieaug preču īpatsvaram ar augstu pievienoto vērtību," uzskata eksperts.
Pēc viņa norādītā, dati apliecina, ka vietējais tirgus turpina sarauties. Viņš domā, ka kritums vietējā tirgū saglabāsies, jo, lai noturētu pozīcijas vietējā tirgū un noķertu krītošo pirktspēju, ražotāji spiesti mazināt cenas. Rezultātā krīt arī apgrozījums.