Atbalstu "Liepājas metalurgam" bīda bez kritērijiem

Politiķi sola stingri vērtēt galvojuma nosacījumus, nekliedējot bažas par nevienādu attieksmi. LM kārtējās rekonstrukcijas finansēšanai par 160 miljoniem eiro (112 miljoni latu) rīkots konkurss bankām, un labākie piedāvājumi bijuši divām no Vācijas un Austrijas, _Dienai _klāsta U.Sesks. "Septembrī pasaules finanšu krīzes dēļ bankas paziņoja, ka projektu nefinansēs, jo par mazu piedāvātā ķīla — uzņēmuma ēkas un zeme, kas zaudē vērtību," atzīst mērs. Tā kā LM ir 2800 strādājošo un 20% ieguldījums Liepājas budžetā, radusies ideja lūgt atbalstu valdībai. Nauda vajadzīga gan tehnoloģijām, gan Eiropas vides prasību izpildei. Līdzīgi Eiropas uzņēmumi jau pārgājuši uz efektīvāku tehnoloģiju, kas tērē mazāk enerģijas, LM tas vajadzīgs konkurētspējai. "Pēc pāris gadiem būs spēkā stingrāki vides standarti, ja nu LM sāk žņaugt? Varbūt varēsim strīdēties ar Eiropu, ja izmeši būs par lielu, bet vai ierēdņi, kas slēdza Eiropas līgumu, panākuši Latvijai izdevīgus noteikumus?" dedzīgi argumentē U.Sesks. Pārliecināts par atbalstu ir Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP): "Tas ir Latvijas lielākais ražotājs, eksportētājs, "Latvenergo", "Latvijas gāzes" un "Latvijas dzelzceļa" lielākais klients, liels nodokļu maksātājs! Man nav ne mazāko šaubu, ka lēmums būtu pamatots." Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) attieksme ir pozitīva, saka padomnieks Edgars Vaikulis: "Valdība par to diskutēs. Jāuzsver, ka iekļaušana budžetā automātiski nenozīmē galvojuma piešķiršanu, jo LM būs Finanšu ministrijai jāiesniedz detalizēts biznesa plāns, ko stingri vērtēs," skaidro E.Vaikulis. Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) padomniece Inga Spriņķe gan teic, ka ierosinājumu vērtēs tikai pēc oficiāla iesnieguma saņemšanas no finanšu un juridiskā aspekta, jo Eiropas normatīvi ierobežo valsts atbalstu tērauda ražotājiem. Jau vēstīts, ka 2006.gadā valdība uzdeva a/s "Augstsprieguma tīkls" par saviem līdzekļiem ierīkot LM lieljaudas elektropieslēgumu. Rīgas Ekonomikas augstskolas eksperts Andris Strazds uzsver, ka "steidzami jāveido konceptuāls likumdošanas rāmis valsts atbalsta sniegšanai, nodrošinot procesa caurspīdīgumu, lai tas nenonāk pie "savējiem", bet tiek sniegts uz objektīvu kritēriju pamata." "Nezinājām, ka tā var darīt," jautāts par valsts atbalstu modernizēšanai, teic cita lielražotāja un eksportētāja "Valmieras stikla šķiedras" prezidents Andris Oskars Brutāns. Šis uzņēmums ražošanu uzlabo paša spēkiem, arī nākamgad sākšot kārtējo posmu par 11 miljoniem eiro, lai mazinātu enerģijas patēriņu un palielinātu jaudu. "Krīzes ēnā visiem grūti, un energotarifu celšana var nospiest ražotājus uz ceļiem," saka uzņēmējs, "tāpēc valsts palīdzībai jābūt pēc vienādiem un visiem skaidriem kritērijiem.