Atbalstu "Liepājas metalurgam" bīda bez kritērijiem

Ja atbalsta vienu, tad uz tādiem pašiem noteikumiem jāatbalsta arī pārējie. Bet šei izskatās uz čomu būšanu, bet varbūt arī daži valdības vīri tiks bagātīgi atalgoti (neoficiāli). Ja Sesks tā uztraucas par Lipmana LM, tad lai Liepājas pilsēta arī palīdz šim ....

Seskam vispirms jāpastāsta kā viņš tērē sabiedrības naudu Vīķes- Freibergas sacerējumu apmaksai . Sešpadsmit tūkstoši lati , tomēr ir summiņa.

Econ -> Piekrītu, gan par Latvenergo, gan par SVF. Paldies par saturīgo dikusiju! Art

Tā jau ir, bet man jau liekas, ka Latvijas kredītreitingam vairs nav īpaši "dziļi" kur krist, aizņēmums tāpat būs nepieciešams arī Jūsu minētās lietas dēļ, tādēļ to "ar pēc iespējas zemākiem procentiem" (būs visai sarežģīti) vajadzētu sākt meklēt jau tagad un nekavējoties. Par SVF - tiem jau sāk aptrūkties nauda (respektīvi - konkurence uz to būs "zvērīga", kad rindā stāvēs vairāk jaunaattīstības valstu, arī maksa par to būs attiecīga), arī neticu, ka kāds ar viņiem no Latvijas par to pēdējā laikā ir nopietni runājis, ka valstī būs maksājuma bilances problēmas un palīdzība būs nepieciešama.

Skaidrs :) Ņemot aizdevumu tagad, var rasties problēmas ar kredītreitingu...tas, pats par sevi nebūtu nekas slikts, jo kāda jēga no kredītreitinga, ja tik un tā nevar aizņemties...bet dotajā situācijā tas atņemtu mums iespēju manevrēt, aizņemties, ja kas neparedzēts notiek banku sektorā, sakarā ar maksājumu bilanci utt. Protams, ja būtu sarunāts kāds darījums ar SVf, kur mums būtu iespēja nepatikšanu gadījumā aizņemties līdzekļus, es pilnībā piekristu idejai ņemt kredītu (ar mērķi celt produktivitāti vidējā termiņā, kā Tevis minētajā studiju piemērā). Art

Interesants šajā gadījumā ir arī AS Latvenergo (uzņēmuma, kas pieder Latvijas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem) 182 miljonu aizņēmums - "palielas saistības" ar "diezgan palieliem procentiem" Latvijas nodokļu maksātājs ir uzņēmies. Interesanti, kurš to visu atdos, vai arī Latvijā kā Āfrikas valstis pēc tam centīsies sagaidīt "parādu atlaišanu".

Augstāk rakstīju par to, kas būtu, ja valstij būs jāpilda saistības šīs ieceres neizdošanās gadījumā, respektīvi, ja uzņēmums tomēr nespēs šo naudu atdot. Pat citiem pasākumiem par 112 miljoniem - tas vairāk bija tāds hipotētisks pieņēmums, ja būtu jāatdot, citiem vārdiem sakot, varbūt valstij ir izdevīgāk paņemt šādu naudu kredītā jau pašreiz un to ieguldīt atbilstoši valsts veicamajām funkcijām visu uz'ņēmēju labā (piemēram, izglītībā, pie reizes samazinot studējošo skaitu uz pusi, pieaucinot Pasaules līmeņa speciālistus kā mācībspēkus un ar tiem (vismaz sociālajās zinātnēs noteikti) aizvietojot lielu daļu pašreizējo mācībspēku utt).

Piekrītu praktiski visam, mums šajā gadījumā ir līdzīgs situācijas redzējums. Par citiem pasākumiem šīs naudas izmantošanai - jāatceras, ka garantija nenozīmē līdzekļu došanu uzņēmumam TAGAD, tā nozīmē līdzekļu došanu uzņēmuma kreditoram NĀKOTNĒ gadījumā, ja uzņēmums nespēj pildīt saistības. Kas nozīmē, ka pašlaik nekādas naudas nebūs, un citur to izmantot nevarēs... Papildus, jāatceras, ka kredīts tiek ņemts EUR. Kas nozīmē, ka tā apjoms labāk jāizskata šajā valūtā. Latos, ar nelielu iespējamību notiekot devalvācijai, 112. milj latu var pārvērsties lielākā summā... Art

Latvijā vismaz pagaidām nav sociālisms, tādēļ visas lietas, kas saistītas ar valsts atbalstu privātajiem uzņēmumiem "individuālā kārtā" ir jāskata ārkārtīgi "uzmanīgi". Ja kaut ko tādu dara, tad ir nepieciešami stingri drošības garanti,'līdz minimumam samazinot iespēju, ka nodokļu maksātājam būs jāatmaksā šis kredīts, citādi te jau radīsies visīstākie "morālie riski" (Moral Hazards, Trittbrettfahrerverhalten), uzņēmuma konkurētspēja ilgtermiņā arī no tā tikai zaudēs, vēlāk vienalga nāksies "aizklapēties ciet". Tātad, vai nu šis uzņēmums ir daļēji jānacionalizē (kā, piemēram, bankas pašreiz dažviet Pasaulē), valstij par brīvu iegūstot šī uzņēmuma emitētas akcijas, kuras tā vēlāk pēc iespējas ātrāk var pārdot, jo valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību - vērojot, kāda Latvijā ir korupcijas aina un situācija ar visām valsts uzņēmumu valdēm un padomēm, laikam tomēr nav izcils variants. Tad vēl jānosaka maksimālo algas apjomu (vadībā, valdēs, padomēs utt.), ja reiz uzņēmums vēlas atbalstu - nodokļu maksātāju naudu (kaut vai kā garantiju) - tā to pašreiz cenšas darīt arī ar bankām, kam nepieciešams valsts atbalsts finanšu krīzes dēļ, piemēram, Vācijā. 112 miljoni latu (kas nav maza sumaa un ko vajadzētu nodokļu maksātājiem samaksāt, ja valstij būs jāpilda saistības šīs ieceres neizdošanās gadījumā, respektīvi, ja uzņēmums tomēr nespēs šo naudu atdot) nozīmē apmēram šo un uzdod arī attiecīgus jautājumus: - tie ir apmēram 70 lati no katra ekonomiski aktīvā (ļoti aptuveni aprēķinot) iedzīvotāja. Es, piemēram, nevēlos dot "savus 70"; - vai uzņēmēji - nodokļu maksātāji ir ar mieru, ka no viņa biznesa atņemto naudu (kas jau nodokļi būtībā arī ir) atdot citam uzņēmumam, kas jau ir saņēmis valsts atbalstu citos gadījumos; - kāda ir nelietderīgās LNB (ar interesi gaidu, kad beidzot tiks paziņots, ka Latvijas budžetā vairs nav pietiekoši naudas, lai to tālāk finansētu) celtniecības izmaksu attiecība pret šo; - varbūt par šo naudu var īstenot pasākumus, kas dos labumu visiem uzņēmējiem, ne tikai "izredzētajiem" utt.

Nu, jebkura garantija rada zaudējumus budžetam - potenciālos, gadījumā, ja netiek atdota, un tiešos - zemākā kredīreitingā un augstākos valsts parāda procentos. Pilnībā piekrītu par valdības negatavību un tūļīgumu. Ja vien atbalsts netiek sniegts individuāli (lielākoties, "savējiem"), tad piekrītu arī atbalsta nepieciešamībai citiem ražotājiem. Protams, nesniedzot individuālu atbalstu, daži no ražotājiem neizdzīvos, bet manā skatījumā, kaut vai G-24 afēra un pārmaiņu trūkums valdošās elites korumpētības jomā kopš tā laika ir labs pamatojums uzskatam, ka palīdzība individuāliem uzņēmumiem ilgtermiņā valsts iedzīvotājiem (vismaz ne ar sakariem politikā) nav izdevīga. Art

Atbildot uz pirmo - cik saprotu atbalsts tika panākts(vasarā) bet mainoties finšu tirgus situācijai tika atteikts, un cik saprotu valsts atbalsts kredītam ir tikai viens no variantiem, jo Jūsu pieminētā akciju papildus emisija arī ir viens no variantiem, bet tā prasa laiku, turklāt šis nu nav tas izdevīgākais laiks akciju emisijām. Otrkārt, esmu par to, ka atbalsts būtu jāsaņem ne tikai LM(turklāt tas , ja būtu noteikti kritēriji neprasītu no valsts papildus naudas līdzekļus, bet budžets atlabtu ātrāk), bet šī valdība nav bijusi gaatava krīzei, tāpēc būtu naivi cerēt, ka tai būs gatavi kritēriji, ja pat vienu KNABinstrukciju tā raksta 4 mēnešus 1 ned. vietā.

Labi, pieņemsim ka LM tik tiešām uzkrāja peļnu šim priojektam, ir efektīvs un pierādījis savu izdzīvotspēju (kā jau minēju, neesmu eksperts, uzticēšos jūsu viedoklim). 1) Ja īstenojamais projekts tik tiešam ir tik labs un perspektīvs, kādēļ tad LM nespēj iegūt finansējumu no lielajām bankām + izlaižot akcijas? Neskatoties uz finanšu krīzi, tik tiešam labi projekti joprojām tiek finansēti. Vai gadījumā nevarētu būt tā, ka plānojot pirms 3-5 gadījumiem projekts izskatījās lielisks (augsts pozitīvais NPV), bet šobrīd, pasaulei ieejot recesijā, projekta paredzamais net present value jau ir negatīvs? Ja tas tā ir, tad šādam projektam nekad nebūtu jābūt īstenotam, jo tas tikai piesaistīs resursus, kuri varētu tikt izmantoti efektīvāk citur tatutsaimniecībā. 2) Pat ja projekts vēl aizvien ir ar paredzamu pozitīvu vērtību, un bankas tik tiešam vienkārši baidās aizdot šīs industrijas uzņēmumiem...kādēļ valstij jāsniedz šāda garantija? Kāpēc tā jāsniedz tieši nevis LM, nevis kādam no citiem 100-200 uzņēmumiem, kuri arī rīkojās pareizi "labajos laikos", un pašlaik finanšu krīzes dēļ iekļuvuši īstermiņa nepatikšanās (bet, atšķirībā no LM, mazā izmēra dēļ pat nevar mēģināt gūt finansējumu izlaižot akcijas/no lielajām ārzemju bankām). Jāatceras, ka katra valsts dotā garantija, ir konkrēta paredzamā izmaksa budžetā, nodokļu maksātāju naudas transfērs privātajam uzņēmumam. Ļoti subjektīvi, bet es uzskatu, ka individuāli LV pašreizējajā situācijā nedrīkst dot šādas garantijas nevienam uzņēmumam, izņemot ārkārtas situācijas. Alternatīvi, labāk varētu lielās problēmās nonākušus uzņēmumus nacionalizēt, bet tur jāvēro, cik liels būs ieguvums no tā, ka tiks novērsti moral hazard riski un kaitējums ekonomikai, pret zaudējumu - efektivitātes zudumu uzņēmumat esot valsts pārvaldē, + iespēju, ka vēlāk uzņēmums tiks izmantots shēmās. LM gadījumā gan liekas, ka ES likumdošana neatļautu to nacionalizēt... Art

Cie. kungs, varētu Jums piekrist vienā aspektā, ka tādi tipi kā Lagzdiņš un co. tikai laiž uz grunti labas idejas. Sakāt, ka labajos gados netika domāts par modernizāciju, tas nu gan nav tiesa. Tika domāts un īstenots, bet šis projekts ir liela apmēra, kas nevar notikt vienā gadā, kam ir daudz izskaidrojumu. Turklāt trekno gadu peļņa jau netika notērēta, bet uzkrāta šim projektam, kam ja nebūtu krīzes baku kreditēšanas jomā , kredīts tiktu piesaistīts bez valsts atbalsts. Turklāt jau nevajag aizmirst, ka LM jau ir pārdzīvojis vienu krīzi 90. gadu sākumā, tādejādi pirādīdams, ka ir spējīgs attīstīties. Turklāt nevajag aizmirst, ka metalurģiskie uzņēmumi ES ir vieni no tiem, kas nevar piesaistīt ES fondu naudas.

Dažas domas... 1) Eksistē tāda teorija - Creative Destruction (Šumpēters). Krīžu laikā, neefektīvākie uzņēmumi bankrotē, izdzīvo tikai sīkstākie. Šādā veidā vēlāk parādās iespēja jauniem un efektīviem uzņēmumiem ieiet tirgū (ja neefektīvie milži nebūtu bankrotējuši, tie būtu radījuši tirgus ieejas barjeras - ja nespētu to izdarīt, tad jaunie tos būtu izkonkurējuši jau pirms krīzes). Sniedzot valsts atbalstu krīzes laikā lieliem un neefektīviem uzņēmumiem, šis process nekad nenotiek, tādēļ konkurence tirgos nepalielinas un efektivitāte nepaaugstinās. Tā kā cilvēku reālās algas ilgtermiņā ir vienādas ar viņu marginal product of labor (produktivitāti), šāda valdības rīcība, neļaujot īstenoties Creative Destruction, pamatīgi pazemina valsts iedzīvotāju nākotnes labklājību. 2) Vēl pavisam nesenmetāla cenas skrēja debesīs, Ķīnai radot vēl neredzētu globālo pieprasījumu. Ko darīja LM šajos "labajos' laikos? Šaubos, ka ES prasības uzrādas pāris dienas atpakaļ...par modernizāciju un biznesa ilgtspēju vajag domāt visu laiku, un vēlams, "labajos", nevis krīzes brīžos, kad finansējums ir lēts, bankas vēlas aizdot, un arī savi līdzekļi pieejami vairāk...Pie mums diemžēl viss notiek otrādi, izskatās... 3) Nemaz nebrīnos, ka ārzemju bankas nevēlas aizdot - skatoties uz globālo pieprasījumu tuvākajā laikā, metāla cenām nevajadzētu pārāk celties...Šāda garantija valdībai var ļoti dārgi maksāt, jo aizdevuma risks ir liels. 4) Aizdevums uzņēmējiem jādod visiem vienāds (neskaitot mazo/vidējo atbalstīšanu). Tas jādara nevis ar individuālu subsīdiju palīdzību, bet gan ar plašākiem līdzekļiem, kā piemēram nodokļu samazināsānu, procedūru atvieglošanu utt. Sliktākajā gadījumā - jāpalīdz ar plašākiem līdzekļiem kādam ražošanas sektoram (bet ne atsevišķai industrijai!) - piemēram, eksporta subsīdijas. Sīkāk atbalstu sadalīt nedrīkst, jo valstī ar augstu korupcijas līmeni (kā LV) tas radīs pārāk lielu iespēju izslēgt no atbalstāmo loka visu uzņēmumus bez sakariem politikā. 5) Apskatoties uz šīs garantijas atbalstītāju uzvārdiem un politisko piederību, man rodas šaubas par to, ka viss ir 100% tīri. Protams, tas ir ļoti subjektīvs vērtējums. 6) Par laimi, izskatās, ka šī (manuprāt) shēma nenostrādās. ES neatļaus sniegt tik lielu atbalstu šīs industrijas uzņēmumam, jo tas būtu negodīgi raugoties no globālās konkurences viedokļa - tāpāt kā lidmašīnu ražotāju tirgū, kur Boeing un Airbus katra gūst lielu atbalstu no USA/EU tikai lai izkonkurētu viena otru globālajā tirgū. 7) Protams, ja situācija ir tik kritiska, ka LM varētu bankrotēt, viss vairs nav tik vienkārši. Neglābjot tiks zaudētas daudzas darbavietas, tiks iedragāta ražošana un eksporta iespējas, cietīs uzņēmumi kas ražo priekš LM/izmanto LM produkciju, cietīs daudzi uzņēmumi Liepājā un pilsēta pati. Glābjot tiks radīts pamatīgs risks valsts budžetam (principā tādu garantiju var uzskatīt kā valsts dāvanu uzņēmumam, ar vērtību = expected loss*probability/(1+r) ntajā pakāpē, kur r = discount rate un n = periodu skaits). Papildus, tiks radīts bīstams precedents - citi lielie uzņēmumi var neinvestēt un nemeklēt risinājumus paši, cerot, ka valdība izglābs. Tiks kavēts creative destruction process. Var notikt sabiedrībai nevēlama bagātības pārdale, nodokļu naudiņai aizejot tur, kur tai nebūtu jāaizet. Šādā situācijā es tomēr nosvērtos par labu valsts garantijai, bet ar ļoti lielu uzraudzību un mazākā apjomā. Ļoti vēlos dzirdēt arī citus viedokļus šajā jautājumā, jo 100% perfekti LM situāciju nepārzinu. Art

Nu ļautiņi neesat dīvaini! Paskataties uz LM bilanci 2007. gadam(rfb mājaslapā) un redzēsiet, ka peļņa nav novirzīta dividendēm īpašniekiem, bet tiek uzkrāta uzņēmuma modernizācijai. Turklāt valsts nauda jau šajā gadījumā netiek prasīta. Un ar šādiem valsts galvojumiem ir jāatbalsta ne tikai LM.