"E energija" prasību pamato ar Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
"E energija" paziņojumā norāda, ka Rēzeknes domes rīcības un pieņemto lēmumu dēļ tika ierobežota un apstādināta "Latgales enerģijas" darbība un pārņemti "Latgales enerģijas" īpašumi. Savukārt uzņēmuma darbiniekus bruņotu tiesībsargājošo institūciju pārstāvji izlika no telpām bez attiecīgām tiesas sankcijām.
"Tā Rēzeknes domes uzņēmumi nelikumīgi gūst ieņēmumus no īpašuma, kas izveidots un modernizēts par mūsu investīcijām. Rēzeknes domes darbības tika veiktas bez mūsu piekrišanas, nemaksājot kompensācijas, pārkāpjot savstarpēji noslēgto līgumu un Latvijas Republikas likumu normas," paziņojumā saka "E energija" valdes priekšsēdētājs Virginijs Strjoga (Virginijus Stroga).
Lietuvas kompānijas pārstāvji norāda, ka investori vairāk nekā astoņus mēnešus gaidīja no Latvijas valdības secinājumus par Rēzeknes domes rīcību attiecībā pret investora meitaskompāniju "Latgales enerģija", taču nekādi risinājumi nav saņemti.
"Neapšaubāmi, ka Latvijas valsts amatpersonas pašlaik risina daudz svarīgākas lietas. Taču patlaban mēs esam bezizejas situācijā, jo, neskatoties uz mūsu vēlmi rast savstarpēju izlīgumu, katru dienu ciešam finansiālus zaudējumus. Kā akcionāriem mums ir jāpilda pienākumi pret bankām, darbiniekiem un mūsu investoriem," uzsver "E energija" valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzīst, ka šādā situācijā kompānijai nav citas izvēles, kā sākt gatavoties prasības iesniegšanai Starptautiskajā arbitrāžas tiesā Vašingtonā. Plānots, ka visi nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti mēneša laikā. Starptautiskajā arbitrāžās tiesā "E energija" intereses pārstāvēs juridiskās kompānijas "Sorainen Law Offices" un "Freshfields Bruckhaus Deringer".
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka domstarpības starp "Latgales enerģiju", kuras īpašniece ir "E energija", un diviem Latvijas pilsoņiem, kā arī Rēzeknes pilsētas domi, ilgst jau vairāk nekā pusotru gadu un pašlaik dažādās tiesās un tiesu instancēs tiek izskatīti vairāki strīdi, kuros iesaistīta "Latgales enerģija", "Rēzeknes siltumtīkli", Rēzeknes pilsētas domes jaundibinātā komercsabiedrība "Rēzeknes enerģija" un Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.
Strīds sākās, kad "Latvijas gāze" 2007.gada 11.septembra pēcpusdienā pārtrauca dabasgāzes piegādi divām Rēzeknes katlumājām, jo pilsētas siltumapgādes uzņēmums "Rēzeknes siltums", ar ko "Latgales enerģijai" noslēgts līgums par siltumapgādes aktīvu nomu, nebija samaksājis aptuveni 29,2 tūkstošu latu parādu par jūlijā patērēto gāzi.
Rēzeknes katlumāja palika bez gāzes piegādes, jo pilsētas dome un "Latgales enerģija" nespēja rast vienošanos par siltumenerģijas cenu un to, kam jāsedz starpība starp pašreizējo gāzes cenu un cenu, kāda iekļauta pašlaik Rēzeknē spēkā esošajā siltumenerģijas tarifā.
Vēlāk Rēzeknes pilsētas domes deputāti nolēma dibināt jaunu kapitālsabiedrību "Rēzeknes enerģija", lai risinātu dabasgāzes piegādes problēmas pilsētā. Jaunās kapitālsabiedrības uzdevums bija sakārtot finansiālās un juridiskās attiecības starp Rēzeknes siltumražotāju "Rēzeknes siltums", siltumapgādes operatoru "Latgales enerģija" un gāzes piegādātāju "Latvijas gāze".
Rēzeknes dome arī parakstīja līgumu par kredīta ņemšanu Valsts kasē, lai sakārtotu siltumapgādes jautājumus, tostarp finansiālās attiecības ar "Latvijas gāzi".
Vēlāk Rēzeknes dome vērsās policijā, lūdzot nodrošināt jaunizveidotajam siltumapgādes uzņēmumam "Rēzeknes enerģija" piekļuvi pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem aktīviem. Dome arī paziņoja, ka vērsusies Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt deputātu viedokļa iespējamu ietekmēšanu saistībā ar siltumapgādes krīzi Rēzeknē.
Iepriekš "Latgales enerģija" vairākkārt paudusi gatavību turpināt nodrošināt pilsētu ar siltumu.
"Latgales enerģijas" īpašnieki ir Lietuvas "E energija", kam pieder 58% uzņēmuma pamatkapitāla, kā arī divas Latvijas privātpersonas.