Laika ziņas
Šodien
Migla

Ekonomists: Latvijā šogad koks ir smagāks par metālu

Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug, par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīze ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.

Pārtikas un dzērienu ražošana augustā bija mazāka nekā šajā mēnesī pērn, šķiet, ka tāds būs arī gada kopējais rezultāts, šāda situācija abās nozarēs diemžēl ir tipiska un nav redzams, kā tuvākajā nākotnē kaut kas varētu mainīties. Būtu ļoti patīkami šajā jautājumā kļūdīties. Strauji samazinās apģērbu ražošana (-16% augustā, -7% gadā kopumā), šo procesu grūti apturamu dara paaudžu maiņa un vispārējais izmaksu kāpums darba tirgū. Saistītajā tekstila nozarē, kurā ir lielākas iespējas ražošanu mehanizēt, abi rādītāji ir līdz komiskai precizitātei pretēji (+15,1%, +6,7%).

Kokapstrādē notiek tas, ko varēja paredzēt pavasarī un kas diemžēl bija nenovēršami — ražošana samazinās, apgrozījums samazinās vēl vairāk. Nav izslēgts, ka nozares krīzes zemākajā punktā ražošanas kritums sasniegs 20%. Situācija varētu uzlaboties nākamā gada beigās. Ir daudz ražotāju augstāku izmaksu valstīs, kuri šo krīzi nepārdzīvos, tas būtu no mūsu viedokļa vēlamākais risinājums. Skaidrs, ka kaut kādā veidā liekās ražošanas jaudas reģionā kopumā būs jālikvidē. Varbūt nepārdzīvos kāds vidēja lieluma spēlētājs arī mūsu valstī.

Viens no nedaudzajiem patīkamajiem pārsteigumiem Latvijas ekonomikā šogad ir metālapstrāde un mašīnbūve. 

Tās kopējais apjoms turpina strauji augt. Jāatzīst, ka augusta dati ir kontrastējošāki nekā šogad ir ierasts. Divās apakšnozarēs — iekārtu un auto detaļu ražošanā apjoms augustā bija mazāks nekā pirms gada, kas ir neparasti. Taču divās lielākajās apakšnozarēs lielākajās nozarēs — metālapstrādē (+20,9% augustā un +15,0% gadā kopumā) un elektrisko iekārtu ražošanā (15,1% augustā un +23,9% gadā kopumā) rezultāti joprojām ir lieliski un turpina uzlaboties. Iekārtu un auto detaļu ražošanai turpmākajos pāris gados palīdzēs attīstīties lielas investīcijas, bet līdz tam īslaicīgi mīnusiņi statistikas datos var parādīties. Labi klājās arī elektronikai, kurā ražošana augusti tieši par desmito daļu.

Latvijas rūpniecībā laiku pa laikam kāda nozarē notiekošā atspoguļojumu statistikā ir pagrūti savienot ar vadošo uzņēmumu un asociāciju sniegtajām ziņām. Šobrīd tā tas ir mēbeļu ražošanā, kur pēc ļoti vājas izaugsmes pērn šogad aprēķināts izlaides kritums par 6,4%.

Te atliek vien nopūsties, ka visas patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts, un kuras pēc kāda laika var atklāties pavisam jaunā gaismā.

Optimisms šobrīd strāvo arī no ķīmijas nozares, kurā ražošana šogad samazinājusies par 5,3%, tai skaitā augustā par 11%. Tas varētu būt saistīts ar degvielas ražošanu, kuras apgrozījums ir liels, bet pievienotā vērtība attiecībā pret ļoti svārstīgo apjomu — diezgan maza. Katrā ziņā nozarē ir ļoti sekmīgi un interesanti uzņēmumi, par kuru darbību sabiedrība uzzina, cita starpā ar Eksporta un Inovācijas balvas starpniecību. Tāds ir arī Kinetics Nail Systems, kas strādā Rīgā, Imantā un ražo nagu lakas gan ar savu, gan arī vēl 40 citiem zīmoliem. Ja par tiem runātu vairāk, tad jauniešu interese par tehniskajām un dabas zinībām noteikti pieaugtu. Neapmeklējot šādu uzņēmumu, ir grūti iztēloties, cik darbs ķīmiskajā rūpniecībā var būt radošs. Prieks ir arī par poligrāfijas nozari, kura ir pārvarējusi neseno vājuma brīdi, šogad augot par 8,7%.

Vairs nav šaubu, ka pasaules rūpniecībā ilgi aprunātā un pierunātā krīze ir sākusies. To vēl nevar teikt par Latvijas rūpniecību, vismaz kopumā. 

Ir cerība, ka mūsu ekonomika turpinās augt pat tad, ja rūpniecība kļūs vājāka, jo labi attīstās pakalpojumu eksports.

Ekonomiskais noskaņojums Eiropā šobrīd ir gandrīz precīzi "uz nulles". Visu nozaru eirozonas PMI noskaņojuma indekss septembrī bija 50,1, tātad praktiski uz robežas starp izaugsmi un recesiju. Savukārt Eiropas Komisijas publicētais uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma ESI indekss septembrī bija 100 punkti jeb vēsturiski vidējā līmenī. Abos gadījumos nesenā virzība ir bijusi negatīva. Arī ASV rūpniecības noskaņojuma indikatori ir "zem ūdens", īpaši bēdīgu ainu zīmē eksporta pasūtījumu līkne. Pakalpojumu nozares pagaidām ir optimistiskākas, taču septembrī arī to attīstības prognoze krasi pasliktinājās. Pieprasījumu pēc Latvijas rūpniecības precēm ietekmē gan ražošanas, gan pakalpojumu nozares citās valstīs. Piemēram, liels mūsu rūpniecības klients ir celtniecība Ziemeļvalstīs, Vācijā un Lielbritānijā.

Par to, ka recesijas draudi pieaug, jau vairākus mēnešus signalizē finanšu tirgi — krīt gan procentu likmju kopējais līmenis, gan attiecība starp īstermiņa un ilgtermiņa likmēm. Tagad parādās nopietni nepatīkami signāli arī no "reālās" ekonomikas. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss joprojām ir nesatricināms, kāds tas ir bijis vairākus gadus. Tas ir virs vēsturiski vidējā līmeņa, kaut kopš gada sākuma ir nedaudz samazinājies. Pēc latviešu standartiem mērot, tas ir optimisms, viss notiek vairāk vai mazāk "normāli".

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses