Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2009.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0,9%. Gada laikā, salīdzinot ar 2008.gada aprīli, tās sarukušas par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražotāju cenu krituma cēloņi ir gan algu samazinājums, gan bezdarba kāpums, gan pasaules resursu cenu kritums. “Diemžēl ražotāju cenu statistika nepārada, cik lielā mērā katrs no šiem faktoriem ietekmē kopējo ciparu. Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka deflācija Latvijai ir nepieciešamais nosacījums, lai atjaunotu mūsu zudušo konkurētspēju. Tāpēc ražotāju cenu kritums ir pozitīva ziņa,” skaidro eksperte.
“Ražotāju cenu samazinājums notiek daudz ātrāk nekā patēriņa cenu kritums. Starpnieku un krītošā patēriņa rezultātā ražotāji izjūt lielu spiedienu samazināt cenas. Samazinās arī izmaksas – algas, resursu cenas u.c., kas ļauj noturēt konkurētspēju,“ skaidro Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. Taču resursu cenu lejupslīde vairs nav tik izteikta, sagaidāms, ka tuvākā laikā to cenas stabilizēsies vai pat celsies. Algu samazināšana arī nav bezgalīgi iespējama, bet kopumā cīņa par izmaksu samazinājumu un noturēšanos tirgū ir aktualitāte nr 1, uzskata eksperts. Arvien lielāks uzsvars ir uz ārējo tirgu noturēšanu, jo vietējais tirgus sarūk straujāk un vidējā termiņā nekādas pozitīvas izmaiņas tajā nav gaidāmas. Ārējos tirgos konkurence un perspektīvas lielākas, tādēļ arī cīņa asāka. Rezultātā straujāk cenas tiek samazinātas eksportētajai produkcijai. “Tuvākajā laikā deflācija turpināsies. Taču, ja tā ieilgst, izmaksu samazināšanas un produktivitātes pasākumi sevi izsmēluši, rodas situācija, kad izsīkst apgrozāmie līdzekļi, ieņēmumi nespēj segt izmaksas, un paceļas jautājums par turpmāko darbības iespējamību,” tādu nākotnes ainu zīmē D.Gaišputis.
DnB NORD Bankas analītiķe Ieva Vēja norāda, ka aprīlī ražotāju cenu kritums Latvijā bijis straujāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mēneša laikā cenas pazeminājušās attiecīgi par 0,2% un 0,3%, kamēr Latvijā fiksēts 0,9% kritums, apstiprinot, ka ekonomikas lejupslīde un deflācijas procesi šeit ir spēcīgāki. Gada laikā ražotāju cenas Latvijā samazinājušās par 2,6%, kamēr Igaunijā tās nav mainījušās, bet Lietuvā kritušās par 13,4% - galvenokārt saistībā ar naftas produktu cenu straujo kritumu pasaules tirgū. Ražotāju cenu samazināšanās saistīta gan ar Latvijas galveno eksportpreču, tostarp kokmateriālu un pārtikas preču cenu kritumu pasaules tirgos, gan krītošo maksātspēju un pieprasījumu vietējā tirgū.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, straujāk samazinājās eksportētās produkcijas ražotāju cenas – par 9%. Lai gan vietējās produkcijas ražotāju cenas aprīlī vēl bijušas par 1,3% augstākas nekā pirms gada, cenu samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem Latvijas patērētājiem ļauj gaidīt arī straujāku cenu samazināšanos veikalos, īpaši attiecībā uz pārtikas precēm, kuru ražotāju cenas aprīlī kritušās par 1,2%, prognozē I.Vēja. “Liela ietekme uz ražotāju cenām vietējā tirgū bijusi elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes cenu kāpumam par 22,6% gada laikā, un ir visi priekšnosacījumi sagaidīt, ka cenu pazemināšanās sāksies arī šajā sektorā, ietverot energoresursu cenu straujo kritumu pasaules tirgū, kas sākās jau pagājušā gada vasarā,” lēš DnB Nord bankas eksperte.
Statistikas dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk pazemināja cenu kritums koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu ražošanā (par 0,3%) - galvenokārt finiera lokšņu un koka paneļu ražošanā. Tāpat pārtikas produktu ražošanā (par 0,2%) - galvenokārt piena pārstrādē un siera ražošanā, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanā -, un metālu ražošanā (par 0,2%), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (galvenokārt šķirotu materiālu pārstrādē) (par 0,1% katrā nozarē). Vislielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, - galvenokārt metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanā - (par 0,1%).
Gada laikā vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā un metālu ražošanā (par 2,7% katrā nozarē), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 0,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 0,5%). Savukārt vislielāko paaugstinošo ietekmi uz ražotāju cenu kopējo līmeni atstāja tarifu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 3,9%).