Kā norāda laikraksts, zaļā enerģija nekur nav lēts prieks, tomēr Latvijā tās ražotājiem pērn bijušas īpaši labvēlīgas cenas salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm - cenu atšķirības mērāmas pat reizēs. Uzrunātie enerģētikas eksperti norāda, ka vaina uzpūstajās cenās jāmeklē līdzšinējā AER politikā – tā Latvijā bijusi ļoti politizēta un veidota savējo interesēs.
Diena norāda, ka ikviens patērētājs zaļās enerģijas artavu savos elektrības rēķinos sāka just no 1998.gada, kad energopiegādes kompānijai Latvenergo bija jāsāk iepirkt mazajās hidroelektrostacijās (HES) un arī vēja parkos saražoto elektrību par dubultu tarifu, kas dažiem joprojām ir spēkā. Pieņemot jaunu likumu 2005.gadā, noteiktas kvotas jeb apjomi, kas Latvenergo obligāti jāiepērk par konkrētu cenu – ne tikai vēja un mazajās HES, bet arī no biomasas, saules un biogāzes iegūto elektrību. Nebijušus augstumus cenas sasniedza 2009.gada sākumā Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā, tās Valda Dombrovska (JL) valdība pēc trim mēnešiem samazināja aptuveni par 30%. Cenas gan tik un tā ir nedaudz augstākas nekā pirms I. Godmaņa valdības lēmuma.
Ar patlaban EM topošo jauno AER likumu iecerēts ieviest citu – Igaunijas – modeli zaļās elektrības tirgū, tam saskaņā ar EM plāniem būtu jāstājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Tad valsts vairs tik daudz neiejauktos tirgū, nosakot kvotas, tādējādi Latvenergo vairs nebūtu obligāti jāiepērk zaļā enerģija par noteiktu cenu, bet tas, tāpat kā konkurenti, varētu šo enerģiju iepirkt par tirgus cenu. Papildus zaļās enerģijas ražotājs saņemtu piemaksu no sadales vai pārvades tīkla operatora par diviem tautsaimniecībai reāliem ieguvumiem. Proti, dabas nepiesārņošanu, ražojot elektrību šādā veidā. Otrkārt, par radīto jaudu, jo tā aizstāj vajadzību pēc tāda paša apjoma fosilā kurināmā jaudas. Tiesa, par jaudu nav plānots piemaksāt saules, vēja un mazajās HES iegūtajai enerģijai, jo tā nav pastāvīga. Tādējādi labāka cena būtu elektrībai, kas iegūta no biomasas un biogāzes.
Šie abi virzieni, pēc nozares pārzinātāju domām, Latvijai būtu prioritāri jāattīsta.
Pēc iecerētā regulējuma ieviešanas kopumā zaļās enerģijas cenām vajadzētu sarukt ievērojami. Piemēram, cena par vēja parkos iegūtu enerģiju saruktu gandrīz divas reizes. Tiesa, jaunie nosacījumi sākotnēji attiektos tikai uz jauniem tirgus dalībniekiem, kas darbu sākuši pēc likuma stāšanās spēkā.