Graudu nozares rudeni zīmē skarbu
Augstu ražu nesola
Tik labas graudu ražas kā pērn Latvijā neesot reģistrētas pēdējās simtgades laikā. Tomēr cenas no pērnā gada augusta sāka kristies un daudzām saimniecībām, jo sevišķi tām, kam neizdevās graudus raiti nokult un tikpat veikli realizēt, ir palikuši apgrozāmo līdzekļu parādi — neatmaksāta nauda par aizņēmumiem, par kuriem parasti pēc ražas nokulšanas izdodas norēķināties. Šogad kombinācija ir vēl sāpīgāka — salīdzinoši zemas ir ne tikai cenas, bet solās būt arī ražīgums. Janvāra beigās kopā ar piena nozares pārstāvjiem graudaudzētāji izbrauca vairāk vienotības mudināti, savukārt šoruden, iespējams, to pašu spiedīs darīt nepieciešamība. Patlaban izskatās, ka laika apstākļi ir nozari pievīluši, lai gan nopietns lietus tuvākās nedēļas laikā vēl varētu ražu saglābt. "Raža veidojas jau pavasarī, līdz šim brīdim tā plus mīnus ir jau noformējusies, un tālāk mēs varam tikai pieslīpēt tās kvalitāti. Savukārt izejvielām, kuras likām uz lauka pagājušā gada augustā un septembrī, cena bija visaugstākā. Tātad pie graudu cenas biržā, kas augustā varētu būt 90 latu, un zinot, ka zemnieki pērn investējuši no 400 līdz 600 latiem uz hektāru, atdevei vajadzētu būt no 4 līdz 7 tonnām par hektāru. Tomēr vienlaikus ir jau skaidrs, ka uz augstām ražām nevaram cerēt, sagaidāmas tikai vidējas," saka Zemnieku saeimas (ZSA) valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš atgādina, ka tā ir prognoze, ko graudu audzētāji izteica jau ziemā — ka graudkopji tādā pašā situācijā kā piena nozare varētu nonākt rudenī.
Mazāk mēslos
Līdzīgi kā piena nozarē, arī graudaudzētāju vidū vislielākās bedres priekšā ir saimniecības, kas veikušas prāvas investīcijas. Ekonomiskie riski patlaban vismazākie ir nelielajām 20—50 hektāru saimniecībām, jo tās ir iztikušas ar savu kapitālu. Tomēr tajā pašā laikā ekonomisti norāda, ka šajās saimniecībās nenotiek attīstība un tās dedzina savus resursus, vērtē Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa. Šī gada zaudējumus katra saimniecība ņems uz sevi — taupīs uz augsnes apstrādi, sēju, minerālmēslus lietos pavisam minimāli. "Nesaku, ka 100% atteiksimies no mēslojuma, bet samazināsim to atkarībā no bilances, ko redzēsim rudenī. Tas gan var atsaukties uz nākamā gada ražīgumu, tomēr neko darīt," lēš J.Lazdiņš.
Maize maksās tikpat
Tikmēr graudu eksportētājs Kesko Agro meitasuzņēmuma Agro Trade Latvija valdes loceklis Olavs Legzdiņš uzsver, ka maizes cenu izskatā pircēji diez vai jutīs zemnieku grūtības rudenī. Maizes cenas, visticamāk, palikšot nemainīgas, varētu tikai samazināties spēlētāju skaits. Par cik, viņš nevēlas vērtēt. Tomēr situācija nav diez ko iepriecinoša, ja ņem vērā, ka aptuveni 70% saimniecību ārpus Zemgales velkas vēl līdzi problēmas no pērnā gada. Šīs Latgales, Vidzemes un Kurzemes saimniecības ir visvārīgākajā situācijā, un to nākotni rudenī izšķiršot banku vēlme panākt pretī ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Lai gan tas vien, ka rudenī lauksaimniekam jāvēršas pie bankas, jau ir slikts rādītājs — parasti vēršanās bankās notiekot pavasarī, saka ZSA. Tāpat zemniekiem būs problēmas, ja graudu uzpircēji un eksportētāji nenāks pretim. Lai gan graudu cena (salīdzinot ar februāri un martu, kad tā bija noslīdējusi "depresīvā" līmenī) nu ir pakāpusies, O.Legzdiņš zemniekiem iesaka pārdalīt savas ražas riskus un tā vietā, lai cerētu uz augstākām ražām rudenī, par daļu no plānotajām tonnām noslēgt pirkuma līgumus jau patlaban.
Kamēr vēl raža nav izaugusi, nokulta un redzams, cik liela būs vajadzība lūgt banku pretimnākšanu, zemnieki krīzi izjūtot galvenokārt tādējādi, ka laukos augusi noziedzība. Gadījumu, ka apzog zemnieku saimniecības, sevišķi pierobežā, kļūstot arvien vairāk.
***
Graudi Latvijā
73% nav uz tirgu orientēti (<5 ha)
1/3 no visām sējplatībām apsaimnieko zemnieki, kam ir >300 ha
Pērn apsēts 1,1 miljons hektāru, pamatā — ar kviešiem
Vidējā graudaugu ražība pērn bija 3 t/ha*
Pērn gada otrajā pusē Latvija kļuva par piekto lielāko kviešu eksportētāju ES
* kopējo skaitli pavelk uz leju lielais vairākums sīksaimniecību, uz tirgu orientētajās saimniecībās tā pērn bija 5—6 t/ha
Avots: ZM, CSP, Zemnieku saeima
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.