Viņš norāda, ka Horvātija ir arī labs galamērķis, kas varētu būt saistošas latviešu tūristiem. Prezients uzskata, ka galvenokārt sadarbībai jābūt starp mūsu valstu uzņēmējiem, jo ekonomiskā interese ir labākais dzinulis.
"Mūsu valstīm jāsadarbojas vairāk un jāveicina projekti kultūras un izglītības jomās. Kā mazām valstīm mums ir svarīgi, lai mūsu cilvēki būtu izglītoti, tad spēsim konkurēt lielajā tirgū. Ar zināšanām var piedāvāt labus pakalpojumus, piemēram, tūrismā un kultūrā. Izglītība ir priekšnosacījums veiksmīgai attīstībai," stāsta I. Josipovičs, atgādinot, ka abās valstīs patlaban tiek plānotas reformas izglītībā un arī šajā jomā ir iespējama sadarbība.
Horvātija plāno pievienoties Eiropas Savienībai nākamā gada 1. jūlijā, ko šā gada 22. februāra referendumā atbalstīja 67 procenti balstiesīgo referenduma dalībnieku. Valsts prezidents stāsat, ka visvairāk Horvātija no Eiropas Savienības sagaida iespēju attīstīt lauksaimniecību. "Varēsim arī vairāk attīstīt tūrismu, ražošana arī augs straujāk. Varam cīnīties par lielo tirgu."
Viņš norāda, ka Horvātijai jāpārveido sava lauksaimniecība, jo ir daudz mazu saimniecību, taču uzsvars būtu jāliek uz lielākām saimniecībām un jāveido tās. "Jāatceras, ka mums ir daļa neapgūtas zemes kara dēļ. ES lauksaimniecības tiešmaksājumi starp valstīm ir nevienlīdzīgi, tomēr mēs esam veikuši aprēķinus par potenciālajiem tiešmaksājumiem un uzskatām, ka ar potenciālo atbalstu lauksaimniecībai Horvātija varēs veiksmīgi konkurēt," uzskata I. Josipovičs.
Horvātijas prezidents uzskata, ka ES fondi ir laba iespēja jaunajām ES valstīm. "Līdz pilnīgai uzņemšanai ES mums jābūt spējīgiem investēt naudu izglītībā. Valdība tagad īsteno programmas, lai skaidrotu cilvēkiem, kā labāk apgūt ES fondus," viņš stāsta.