Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Laicīgās reformas un lētāki resursi ļauj kokapstrādei nedaudz atgūties

"Pirmie labie signāli parādījās februārī, tad martā nostrādājām tempā, un tagad redzam plānu līdz pat oktobrim," par pagājušajiem darba mēnešiem stāsta Ventspils rajona kokzāģētavas Kurekss vadītājs Jānis Apsītis. Martā, salīdzinot ar februāri, uzņēmuma eksporta apjomi ir pieauguši par apmēram 20%, un ražotne atkal strādā divās maiņās. Pozitīvas izmaiņas pavasara sākumā, kuras izjutušas gandrīz visas Latvijas kokzāģētavas, galvenokārt ir skaidrojamas ar nozares konkurētspējas uzlabošanos: izmaksas ir nogrieztas, bet resursu cena krīt, stāsta Latvijas Kokrūpnieku federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Izspiež skandināvus

Koksne joprojām ir Latvijas galvenā eksportprece — tā veido vairāk nekā 15% no visa Latvijas eksporta. Un tieši koksne ir kļuvusi par galveno globālās krīzes upuri: salīdzinot ar pērno gadu, tās pārdošanas apjomi ir kritušies dramatiski. Tā šā gada februārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, koka izstrādājumu eksports saruka par 41%. Taču februārī pirmoreiz vairāku mēnešu garumā pieaudzis koksnes eksports pret iepriekšējo mēnesi — par 7%, liecina statistikas dati.

Arī martā un aprīlī rezultāti būs labi, paredz K.Klauss. Lūzumu panākuši divi galvenie faktori: pirmkārt, pēc krasa izmaksu samazinājuma, kas visā nozarē ir noticis pagājušā gada beigās, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu konkurētspēja. Otrkārt, Latvijas valsts meži atļāvuši izcirst papildus meža apjomus, kas palīdzēja izvairīties no mākslīga resursu deficīta un spieda uz leju to cenu. Tagad cenu līmenis ir izlīdzinājies ar Skandināviju, skaidro LKF izpilddirektors — tādējādi Latvija no Eiropas tirgus spēj izspiest gan somus, gan zviedrus.

Par labu Latvijas ražotājiem spēlējot tas, ka, piemēram, Somijas uzņēmumos radikālie optimizācijas procesi sākās tikai šogad, savukārt Latvijas ražotāji lielākoties to paveikuši jau pērn.

Taču to, vai šīs cerīgās vēsmas turpmākajos mēnešos pieņemsies spēkā, prognozēt ir grūti: ja agrāk līgumi tika slēgti 2—3 mēnešus uz priekšu, tad patlaban tās ir tikai 2—3 nedēļas, situāciju raksturo K.Klauss.

Situācijas attīstība galvenokārt ir saistīta ar to, vai atkopsies celtniecības tirgus, taču šajā jomā nekādu pozitīvu signālu nav, piesardzīgs ir Latvijas lielākas kokzāģētavas Vika Wood vadītājs Andris Krecers. Taču labi esot vismaz tas, ka situācija stabilizējas un tik katastrofāls kritums, kāds tika piedzīvots pērn, vairs nav.

Joprojām sastindzis

SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks vērš uzmanību uz to, ka kokapstrādes nozare vajadzību pēc pārmaiņām sajutusi jau pirms pusotra gada, un tie uzņēmumi, kuri ar izmaiņām nav kavējušies, tagad ir kļuvuši daudz konkurētspējīgāki. "Tā ir nozare, kas ļoti daudz izdarījusi", uzsver A.Vilks. Vienlaikus, pēc eksperta domām, diez vai šogad eksportā ir sagaidāmas fundamentālas pārmaiņas — ārējos tirgos joprojām valda sastingums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Vēl tuvāk biržai

Divu pašvaldības uzņēmumu pošanās uz biržu kļūst arvien redzamāka.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses