Rēķinot pēc koka palešu eksporta apjoma eiro, Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet pēc koka palešu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju – stabila pasaules līdere. Par to liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati.
Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportprodukcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir mūsu ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.
Divkāršs pieaugums
Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Bet ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam: 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, bet 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) – vairs tikai 150 miljoni eiro. Tajā pašā laikā ienākumi no koka palešu eksporta palielinājās no 103 miljoniem līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt eksporta apjoma ziņā ne pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta krituma. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes.
Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan Trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Center, lieto ES kombinēto nomenklatūru, kas tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu. ES kombinētas nomenklatūras preču kodi sastāv no astoņām zīmēm. Lauksaimniecības precēm ar vienu kodu var apzīmēt tikai vienu preci, turpretim rūpniecības precēm, kurās ir vērojama liela preču dažādība, ar vienu kodu parasti apzīmē preču grupu, kurā var ietilpt ļoti daudzas līdzīgas nozīmes preces. Koka tarai vislielākā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā ir trim preču grupām: preču grupai ar kodu 4415 20 (paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes, paliktņu apmales; vienkāršoti – koka paletes), preču grupai ar kodu 4415 10 (lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara, kabeļu spoles; nosacīti – koka kastes) un preču grupā ar kodu 4416 00 00 (mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus; vienkāršoti – koka mucas).
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Koka taras specifika
Baltijas valstis ir specializējušās dažādu koka taras izstrādājumu eksportā. Vērtējot koka vai koksnes izstrādājumu kastes pēc eksporta uz vienu iedzīvotāju, pasaules līdere ir Igaunija – 2022. gadā tā eksportēja koka kastes kopumā par 39 miljoniem eiro, Lietuvas kopējais apjoms bija 6,5 miljoni eiro, Latvijas – 4,8 miljoni eiro. Savukārt koksnes mucu un mucu dēlīšu eksportā uz vienu iedzīvotāju pasaules līdere bija Lietuva – pērn tā eksportēja koka mucas un līdzīgus izstrādājumus kopumā par 20,2 miljoniem eiro, Igaunija – par 4,4 miljoniem eiro, bet Latvija – tikai par 146 tūkstošiem eiro.
Latvija savukārt ir starp pasaules lielākajām palešu eksportētājām. Latvijā ražo visdažādāko veidu paletes. Pasaulē visvairāk tiek izmantotas EPAL eiropaletes (izmērs 800 × 1200 × 144 mm) – to daudzums šobrīd pasaulē pārsniedz 650 miljonus. Mazāk izplatītas ir EPAL 3 Āzijas standarta paletes (1000× 1200×144 mm). Standartam atbilstoša EPAL eiropalete ir izmantojama gandrīz desmit gadus. Paletes tiek ražotas no koka, turklāt EPAL eiropaletēm, kas ir sertificētas un atbilstoši marķētas, ir visai augsta tālākpārdošanas vērtība. Latvija arī ražo un eksportē vienreiz lietojamās paletes (600 × 800 mm, 800 × 1200 mm un 1000 × 1200 mm). Palešu izmēri pielāgoti tā, lai tās varētu racionāli izvietot standarta konteineros vai kravas auto. Latvijas ražotāji piedāvā ražot un eksportēt jebkura izmēra paletes, kas ir atbilstošas iekšējiem ražošanas vai loģistikas procesiem un iekšējā transporta īpatnībām.
Bez paletēm vai citiem kravas paliktņiem šajā preču grupā iekļautas arī palešu apmales un palešu apmaļu vāki, kas domāti, lai ar paletēm varētu transportēt arī birstošas kravas. Jebkura koka tara ir videi draudzīgāks iepakojums par citiem iepakojuma veidiem, jo neveido pastāvīgu piesārņojumu.
Polijas efekts
2022. gadā pasaules līdere koka palešu eksporta ziņā bija Polija (1151 miljons eiro), tad sekoja Vācija (504 milj. eiro), Čehija (335 milj. eiro), Nīderlande (313 milj. eiro), Beļģija (251 milj. eiro) un Ukraina (225 milj. eiro). Latvija ar 206 miljoniem eiro bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 204 miljoniem – 8. vietā pasaulē. Pēc tam sekoja Lielbritānija (191 milj. eiro), Itālija (173 milj. eiro), Francija (151 milj. eiro), Ķīna (124 milj. Eiro) un ASV (124 milj. eiro).
Tādas valstis kā Argentīna, Bruneja, Kambodža, Čada, Etiopija, Haiti, Lībija, Mali, Maurīcija, Mongolija, Omāna, Papua Jaungvineja, Santome un Prinsipi, Sudāna, Sīrija, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Venecuēla 2022. gadā koka palešu eksportu neuzrādīja vispār, bet tādās valstīs kā Bangladeša, Beliza, Kamerūna, Pakistāna, Irāna, Kuveita, Somālija, Albānija, Ekvatoriālā Gvineja, Ziemeļkoreja un Seišelu salas koka palešu eksports pērn bija mazāks par 10 tūkstošiem.
Ir pamats domāt, ka nelieli palešu eksporta (un importa) apjomi daudzām pasaules valstīm veidojas, muitas deklarācijās norādot daudzkārt lietojamo paleti kā no kravas, kas uz paletes ir novietota, nodalītu preci vai arī tie veidojas no lietošanā derīgu palešu atpakaļpirkuma vai reeksporta.
Smalkās nianses
Koka palešu eksporta apjomus uz vienu iedzīvotāju ietekmē divi rādītāji: eksporta kopējais apjoms un iedzīvotāju skaits. Ja vērtējam pēc kopējā eksporta apjoma, tad gan Latvijas, gan Lietuvas koka palešu eksporta apjoms pērn bija visai līdzīgs: Latvijai – 206 miljoni eiro, bet Lietuvai – 204 miljoni eiro. Taču, tā kā Latvijā iedzīvotāju ir mazāk nekā Lietuvā, tad tas, vērtējot koka palešu eksporta apjomus uz vienu iedzīvotāju, Latvijai nodrošināja pirmo vietu pasaulē – 109 eiro uz vienu iedzīvotāju gada laikā. Otrajā vietā ar 72 eiro uz vienu iedzīvotāju pasaulē bija Lietuva. Pasaules desmitniekā iekļuva arī tādas valstis kā Čehija (31,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (30,6 eiro), Igaunija (22,7 eiro) un Slovēnija (22,0 eiro).
Vērtējot Latvijas un vadošo pasaules koka palešu eksporta produkcijas apjoma izmaiņas starp 2019. un 2022. gadu, jāņem vērā, ka to ietekmēja vairāki faktori. Vispirms – tas, cik ātri galveno pasaules eksportētāju produkcijas realizācijas tirgus atguvās no kovidpandēmijas izraisītajiem starptautiskajiem sakaru ierobežojumiem un cik ātri šo valstu ekonomikas pārgāja uz prognozējamu ekonomikas ritmu. Trademap.org aprēķini rāda, ka 2022. gadā Latvijas eksportēto palešu vai līdzīgas produkcijas svars tonnās, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 6%, savukārt ienākumi no palešu eksporta eiro izteiksmē gada laikā palielinājās par 33%. Lietuvas koka palešu eksports svara vienībās starp 2021. un 2022. gadu pat samazinājās, turpretim ienākumi palielinājās par 34%. Lielāki ienākumi no palešu eksporta, visticamāk, parāda kopējo 2022. gadā vēroto inflāciju, kuru izraisīja daudzu izejvielu un energoresursu sadārdzinājums globālā līmenī, gan arī tas, ka no vienkāršākas un lētākas produkcijas Latvijas ražotāji vairāk sākuši eksportēt dārgāku, piemēram, daudzkārt lietojamu, produkciju. Līdz ar to eksporta pieaugumi parāda gan vispārēju cenu pieaugumu, gan pāreju uz produkcijas eksportu ar augstāku pievienoto vērtību. Vislielākais eksporta apjoms laika posmā starp 2019. un 2022. gadu bija vērojams tādās valstīs kā Lielbritānija (+425%), Ukraina (+287% ), Īrija (+276% ) un Ķīna (+260%). Rēķinot pēc kopējā koka palešu eksporta apjoma (eiro) pieauguma, Latvija bija 14. vietā pasaulē. Latvijas koka palešu eksports 2022. gadā bija 118% pret 2021. gada līmeni.
Salīdzinot koka palešu eksporta tendences pēdējo 20 gadu laikā, var secināt, ka galvenais Latvijas starptautiskais konkurents ir Lietuva. Latvija eksportēja vairāk koka palešu nekā ASV vai Ķīna. Nozīmīgs pavērsiens Latvijas un citu Baltijas valstu palešu eksporta pieaugumam bija Austrumeiropas pievienošanās ES. Savukārt šīs preču grupas eksportu visai negatīvi ietekmēja 2009. gada krīze. Austrumeiropas pievienošanās ES ļoti negatīvi ietekmēja Lielbritānijas palešu eksportu. Līdz 2004. gadam Lielbritānijas koka palešu eksports ievērojami pārsniedza visu Baltijas valstu eksportu kopumā, taču pēc Austrumeiropas pievienošanās ES viena pati Latvija katru gadu eksportēja vairāk koka palešu nekā Lielbritānija. Kad Lielbritānija izstājās no ES, tā sāka atjaunot savu vietu globālajā pasaules tirgū. Ir vērojams pamatīgs Lielbritānijas palešu eksporta pieaugums – 2022. gadā tā eksportēja paletes tikai nedaudz mazāk par Latviju.
