"Tas ir energoresursu jautājums. Latvijas klimatiskajos apstākļos rozēm, neļķēm un citiem grieztajiem ziediem jāuztur konkrēta temperatūra un apgaismojums, un tas patlaban ir pārāk dārgi. Lai atpelnītu grieztajā ziedā ieguldīto, tas attiecīgi par lielāku cenu ir arī jāpārdod. Arī grieztajiem ziediem, lai tie nestu peļņu Latvijas apstākļos, audzēšanas platības un apjoms ir iespaidīgs, būtu nepieciešami vismaz trīs hektāri viena veida kultūras," sacīja Kalniņš.
Viņš arī atzina, ka otrs šī biznesa krituma iemesls ir augstais importa ziedu īpatsvars tirgū.
"Pēc mūsu novērojumiem, griezto ziedu segmentā imports ir vairāk nekā 80%. Nekādā ziņā nekonkurēsim ar grieztajiem ziediem, kur tirgus pārsātināts, un Latvija jau var lepoties ar kvalitatīvām rozēm, bet liksim akcentu uz podu puķēm, kur importa pārsvars ir mazāks," norādīja Sandra Mediņa-Tolmane.
Viņa arī atzina, ka puķkopības nozare Latvijā joprojām nav atbalstīta no valsts puses subsīdiju vai tiešo maksājumu veidā.
"Nesaņemam ne santīma. Vienīgā iespēja ir piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, kas domāti lauksaimniecības ražošanas attīstībai. Turklāt to var izdarīt, tikai uzrādot uzņēmuma apgrozījumu un apgrozāmos līdzekļus. Diemžēl Latvijā joprojām nav noformulēts, kas ir lielražotājs un kas - mājražotājs. Tas ir svarīgi, jo vienreiz izbeigtu sarunas par to, cik un kas kuram pienākas no valsts vai Eiropas Savienības - būtu skaidri definēts atbalsts lielražošanai un mājsaimniecībām. Katram lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam ir sava ražošanas specifika, un arī atbalstam ir jābūt tieši tādam, kāds tas ir nepieciešams," rezumēja dārzniecības vadītāja.