Viņš atzina, ka meliorācijas sistēma līdz šim bija atstāta novārtā. "Latvijā 40% no visiem mežiem ir meliorēti, jo Latvija ir plakana un ļoti zema valsts. Mūsu gadījumā tam ir milzīga nozīme - koksnes pieaugums var trīskāršoties, ja mežā tiek atjaunota normāla ūdenstece. Pat, ja tas nebūtu tikai koksnes ražības jautājums, galu galā ūdensteces, meliorācijas sistēmas ietekmē ne tikai vienu īpašumu. Ja mūsu mežā ir aizsērējums, tad visi, kas mīt augšpusē - privāto zemju turētāji, lauksaimniecības zemju turētāji -, no tā cieš, jo viņiem ceļas ūdens līmenis," klāstīja Strīpnieks.
LVM vadītājs atturējās komentēt, kurš cieš vairāk - valsts meži no privāto mežu nesakārtotās meliorācijas vai privātie no valsts mežiem. "Pašlaik cieš viens no otra, un es nevēlos teikt, kurš vairāk, kurš mazāk. Tāpēc, ka tā īsti neinvestē neviens. Jāsaka godīgi, ka līdz šim arī mēs neesam to darījuši, nebijām atraduši tam arī pietiekamus naudas resursus," teica Strīpnieks.
Viņš sacīja, ka meliorācijas sistēmu sakārtošanai uzņēmums pirmos darbus plāno veikt 2008.gadā. "Pašlaik iepirkumos redzam, ka mūsu potenciālie pakalpojuma sniedzēji - meliorācijas sistēmu atjaunotāji - vēl paši īsti nezina, ar kādiem zemūdens akmeņiem šis jaunais pakalpojums saistās. Tāpēc viņu piedāvātais cenu diapazons ir ļoti plašs - no 80 latiem par hektāru nosusināmās platības līdz pat 200 latiem par hektāru," norādīja Strīpnieks, nenosaucot konkrētas investīcijas, kādas plānotas valsts mežu meliorācijā.
LVM darbu sāka 2000.gadā. Uzņēmums izveidots, lai apsaimniekotu valsts mežus - izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. LVM īpašnieks ir valsts, bet kompānijas akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.