Lietuvas noteiktais datums, līdz kuram jāparaksta koncesijas līgums par piedalīšanos Visaginas AES būvniecībā, ir 28.jūnijs. Atbildīgās amatpersonas nebeidz uzskaitīt plusus n o dalības projektā, bet vienlaikus uzsver – tas joprojām tiekot vērtēts, ir pietiekami daudz strīdīgu jautājumu un galīgā izšķiršanās par dalību vēl tikai priekšā. Arī Latvenergo pagaidām apsolīt finansiālu ieguldījumu nav gatavs.
“Tad, kad mums uzdod jautājumus, vai tas būs izdevīgi, cik mums tas maksās un tā tālāk, katru reizi mana atbilde ir – tie ir precīzi tie paši jautājumi, ko mēs uzdodam darba grupās, kuras strādā pie projekta sagatavošanas. Un, ja mums nebūs atbildes uz šiem jautājumiem, tad attiecīgi arī Latvija nebūs gatava parakstīt koncesijas līguma projektu, kurš šobrīd tiek apspriests,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Starp neatbildētajiem jautājumiem līdzās dabas aizstāvju kritikai ir arī neskaidrības ar projekta ekonomisko pusi. Jo vairāk tādēļ, ka atomelektrostaciju būvniecība tiek plānota ne tikai Lietuvā, bet arī Baltkrievijā un Kaļiņingradā.
“Vienā reģionā ļoti tuvu viens otram tiek būvēta vesela virkne ar kodolreaktoriem, un, manuprāt, galvenais mērķis ir šīs elektroenerģijas eksports tālāk uz Skandināvijas valstīm, uz Vāciju. Šie ir biznesa projekti, un es domāju, ka viņiem nav nekāda liela sakara ar to, lai nodrošinātu reģionu ar elektrību,” norāda vides zinātnieks Jānis Brizga.
Arī Providus pētnieks Reinis Āboltiņš norāda – lai gan kā svarīgākais arguments par dalību Visaginas projektā tiek minēta tieši nepieciešamība pēc garantētas elektroenerģijas Latvijā, savas jaudas radīšanas, vienlaikus netiek slēpts, ka Latvenergo tur redz biznesa iespējas. “Proti, mēs ražojam, mēs ieguldām objektā, kas ražos elektroenerģiju, kurai būs ilgtermiņā fiksēti zema cena, bet mēs to iegūstam nevis, lai nodrošinātu sevi ar elektroenerģiju tiešā veidā no šī avota, bet lai piedalītos tirgū un pārdotu šo elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka joprojām faktiski tā elektroenerģijas cena, Latvijas elektroenerģijas tirgus būs atkarīgs no Nord pool tirgus jebkurā gadījumā – ir mums tā Visagina vai nav,” skaidro Āboltiņš.
Viņaprāt, lēmumi attiecībā uz dalību projektā netiek pieņemti caurspīdīgi un tiek virzīti bez pietiekamām diskusijām sabiedrībā. “Faktiski šī projekta priekšā stādīšana Latvijas publikai notika, ļoti nepārprotami norādot, ka neviens šeit vispār nerunā par to, ka projekts varētu arī nenotikt. Pirmā lielā tikšanās ir ar uzņēmējiem, kuriem tiek apsolīta savā ziņā nauda no līdzdalības Visaginas AES projekta iepirkumos. Un kā tu pēc tam pateiksi, ka mēs izstājamies no šī te projekta?” min eksperts.
Līdz ar to netiek pietiekami apspriestas arī iespējamās alternatīvas. Un tādas, ņemot vērā plānoto investīciju apjomu – miljardu eiro – ir, norāda eksperti. Viens no variantiem – ieguldīt šo naudu koģenerāciju stacijās, tādējādi izmantojot uz vietas saražoto biomasu. Patlaban šāda stacija tiek būvēta, piemēram, Jelgavā, un pēc aptuvenām aplēsēm, plānotais ieguldījums Visaginas projektā ir līdzvērtīgs 14 šāda veida stacijām.
Turklāt tas nozīmētu arī vietējo resursu izmantošanu, investīcijas un vietējās ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. “Bet nav tikai atjaunojamo energoresursu izmantošana kā prioritāte. Kā pirmā prioritāte būtu energoefektivitāte un elektroenerģijas efektīvāka izmantošana, tādā veidā samazinot pieprasījumu, samazinot vajadzību pēc šī elektroenerģijas. Tas būtu tas pirmais uzdevums. Ja mums būs uzbūvēts šis kodolreaktors un būs pārpilnība ar elektroenerģiju, kā mums sola, tad īsti stimuls samazināt šo elektroenerģijas patēriņu vairs nebūs,” vēl piebilst Brizga.
Ministra vienīgā atbilde uz kritiku ir aicinājums skatīties, kur tai “aug kājas” un vai to nepauž iepriekš pie varas bijušie. Bet Latvenergo vairākkārt uzsver – projekts vēl tiek vērtēts un, pat ja Latvija līdz jūnija beigām koncesijas līgumu parakstīs, tas vēl nenozīmēs finansiālas saistības. Līgums noteiks rāmi tālākai darbībai: iespējamās kompensācijas no Lietuvas, ja projekts kādā brīdī tiktu pārtraukts, tuvākajā laikā veicamos darbus un iezīmēs potenciālos partnerus.
“Uz 28.jūniju, visticamāk, mēs ar priekšlikumu pieņemt lēmumu par naudas ieguldīšanu droši vien nebūsim gatavi. Maksimums, ko mēs varētu būt gatavi, ir izskatīt iespēju šos līgumus parakstīt, bet bez saistībām investēt naudu, kamēr nav atrisināta virkne tālāko jautājumu,” uzsver Visaginas AES projekta vadītājs Latvenergo Jānis Irbe.
Uz kritiku par investīciju iespējamu labāku izmantošanu uzņēmums norāda – šie nav brīvie līdzekļi, kurus varētu izmantot citur. Tie saistīti ar projektu un, ja netiks izmantoti tajā, nebūs pieejami vispār. Tāpat Latvenergo uzsver – iekļaušanās Nord Pool apgabalā Latvijai ir izdevīga. Turklāt bez papildus bāzes jaudām, kas Latvijai ir būtiskas, arī nodokļos un peļņas gadījumā dividendēs valsts saņems būtiskas summas. Cik lielas tās varētu būt, gan “Latvenergo” pagaidām atturas prognozēt.
Patlaban Latvijai projektā paredzēti 20% akciju, tomēr galīgais investīciju apjoms un akciju sadalījums būs zināms tikai pieņemot galīgo lēmumu par dalību. Tas varētu notikt pēc vairāk nekā diviem gadiem – 2014.gada beigās vai 2015.gada pirmajā pusē. Lietuva ar lēmumu pieņemšanu aicina nekavēties un arī koncesijas līgumu parakstīt, jo līdz ar to varētu uzsākt sagatavošanas darbus, piemēram, projektam nepieciešamās infrastruktūras būvniecību.
“Lietuvas pusei šis projekts politiski ir ārkārtīgi nozīmīgs. Lietuvas puse ļoti steidzina šo projektu. Mums katrā ziņā ir ļoti svarīgi, lai šis projekts būtu mums izdevīgs, lai tas neradītu nekādā veidā kaitējumu mūsu valstij, mūsu nodokļu maksātāju interesēm un tā tālāk. Brīžiem šīs vēlmes saduras, bet es ļoti ceru, ka mums izdosies tās tomēr sabalansēt,” norāda Pavļuts.
Atbildes uz to, kā Latvijas atteikšanās no ambiciozā projekta varētu ietekmēt abu valstu attiecības, ir diplomātiskas. Vienlaikus no abām pusēm tiek uzsvērts – patlaban par šādu iespēju runāt nav jēgas, jo viss noritot veiksmīgi.
Par iespējamo dalību projektā nule kā atsākusi runāt arī Polija, kura iepriekš no tā atteicās. Kā tas varētu ietekmēt pašreizējo potenciālo partneru akciju sadalījumu Visaginas atomelektrostacijā, iesaistītās puses neprognozē.
Latvenergo vien norāda – pret vēl viena partnera ienākšanu uzņēmumam pretenziju nebūtu, jo tas sadalītu arī riskus. Latvijas optimālā daļa projektā, sabalansējot nepieciešamās jaudas un finansiālās iespējas, esot 15 līdz 20%.