«Tam jābūt komerciāli izdevīgam,» vienā balsī saka potenciālie jaunās AES līdzīpašnieki Latvenergo un Eesti energia. Lietuva, cīnoties gan ar abu Baltijas valstu pamatoto skepsi, gan iekšpolitiskiem sarežģījumiem uz tuvo Seima vēlēšanu fona, cenšas Visaginu pacelt virs ekonomikas - Baltijas valstu drošības jautājuma līmenī. Nupat parādījušās arī aizdomas par austrumu kaimiņu pretdarbību jaunajai atomstacijai.
Negrib saistības
«Šis ir Baltijas valstīm ļoti nozīmīgs projekts, jo jaunu energojaudu ražošana tajā nav saistīta ar Krievijas gāzes izmantošanu. Tajā pašā laikā Igaunijas valstij šis būtu ļoti liels ieguldījums, tāpēc tam jābūt komerciāli izdevīgam,»Dienai sacīja Eesti energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve. Igaunijas pusei vēl neesot pieejamas visas nepieciešamās kalkulācijas tam, lai dotu viennozīmīgu vērtējumu par dalību projektā. S. Līve, līdzīgi kā Latvijas energokompānijas un valdības pārstāvji, šaubās par iespēju projektam būtisko koncesijas līgumu parakstīt līdz 28. jūnijam. «Ir skaidri jāsaprot, kādi būs šīs projekta riski. Atomenerģija ir lēta jau funkcionējošās ražotnēs, kur kapitāla izmaksas jau segtas, bet jaunos projektos tā nav lēta,» uzsver S. Līve.
28. jūnijā noslēdzas viena gada termiņš, līdz kuram Lietuvas valstij un AES projekta stratēģiskajam partnerim japāņuHitachi būtu jāparaksta līgums, kas faktiski garantēs Hitachi tiesības būvēt AES Visaginā. Latvija un Igaunija pauž šaubas, ka koncesijas līgumu par aptuveni piecus miljardus eiro vērto projektu tās būs gatavas parakstīt jau šomēnes. Abas valstis varētu būt AES mazākuma akcionāri ar aptuveni 20% lielu akciju daļu katrs, saņemot elektroenerģiju par pašizmaksas cenu.
Konkurenti cenšas slāpēt
Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD) nesen publiskoja ziņojumu, kurā teikts, ka ārvalstis caur Lietuvas sabiedriskajām un politiskajām organizācijām cenšas valstī kurināt etniskas, sociālas un ideoloģiskas nesaskaņas un ka tuvākajos gados šī Lietuvai nelabvēlīgā ārvalstu izlūkdienestu darbība kļūšot vēl aktīvāka, vēsta Delfi.lt. Tieši Lietuvas enerģētiskie projekti, to skaitā Visaginas AES, esot lielākais ārvalstu dienestu interešu objekts. «Viņu mērķis ir, lai viss paliek pa vecam, lai mēs arī turpmāk paliktu enerģētikas atkarībā. Tāpēc ir acīmredzami, ka arī turpmāk notiks pretestība jebkādām mūsu darbībām, kas vērstas uz šīs atkarības samazināšanu,» portāls citē Lietuvas premjeru Andri Kubiļu.
Avoti Lietuvas valdībā vēsta, ka kampaņu pret Visaginas AES Lietuvā esot uzticēts veikt divām reklāmas aģentūrām un tās budžets esot mērāms vairākos miljonos ASV dolāru. Kā iespējamos pretdarbības organizatorus Lietuvas premjers min «interešu grupas», kas ieguldījušas naudu vienā enerģētikas nozarē un tagad pretojas citas nozares attīstīšanai, kā arī «mūsu austrumu kaimiņus». A. Kubiļus arī norāda, ka Lietuvas kaimiņos Baltkrievijā un Kaļiņingradā iecerētas ar Visaginas AES nākotnē konkurējošas atomstacijas. «Kaļiņingradā arī bez AES ir gana elektroenerģijas ražošanas jaudu. Es vairākkārt esmu vaicājis Krievijas vadībai un Krievijas Federācijas premjeram Putinam, kad viņš vēl bija premjers, ar kādu mērķi Kaļiņingradā būvē AES, kur atrodas tie tirgi, kuros tiks pārdota saražotā elektroenerģija. Skaidras atbildes nekad nav sniegtas,» norādījis Lietuvas premjers, izsakot cerību, ka Lietuvas politiķi un pilsoņi «labi saprot, kurš un ko šeit cenšas panākt». Tikmēr Lietuva plāno pārliecināt sabiedrību par Visaginas projektu, ieguldot ap 600 tūkstošiem latu, vēsta LETA.
Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts līdz šim neesot jutis tiešu spiedienu vai ietekmes mēģinājumus no Krievijas vai Baltkrievijas, saka ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Vienlaikus ministrija novērojusi, ka pēdējā laikā publiskajā telpā būtiski palielinājusies kritika par šo projektu un Latvijas iespējamo dalību tajā un ka «diezgan organizētā veidā tiek akumulēti kritiskie viedokļi, kas ne vienmēr ir balstīti analīzē, tajā skaitā attiecībā arī uz Latvijas enerģētikas ekonomiskajiem aspektiem».
Jaunas jaudas vajadzēs
Kā Diena jau rakstīja, salīdzinot elektroenerģijas šā gada maija vidējo cenu Ziemeļvalstu energobiržā Nord Pool Spot(zem trim eirocentiem par kilovatstundu) un prognozes par Visaginas AES saražotās enerģijas cenu (virs trim eirocentiem), projekta komerciālais izdevīgums izskatās šaubīgi. S. Līve atzīst, ka šobrīd ES elektroenerģijas tirgū signāla par jaunu jaudu nepieciešamību nav, taču tuvākajos gados jaunas jaudas būšot vajadzīgas un tad sākt jaunu projektu realizāciju jau būs par vēlu. «Strauju pieprasījuma pieaugumu sabiedrība vienkārši nespēs apmaksāt.» Igaunija šobrīd sevi ar elektrību pilnībā nodrošina pati (galvenais ražotājs ir degslānekļa elektrostaciju komplekss Narvā), bet Baltijā vislielākā atkarība no enerģijas importa ir tieši Lietuvā.