Tādēļ vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz sekojošiem aspektiem:
1. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka ieviešot 5% obligāto biodegvielas piejaukumu, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa samazināsies par 15,5 miljoniem latu.
Šī informācija atbilst patiesībai, taču tajā pat laikā Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā valstiskos ieguvumus:
a) ja biodegviela veidos 5% no degvielas tirgus, tad valsts pievienotās vērtības (PVN) nodokļa veidā gadā ieņemtu ap 14 miljonus latu;
b) obligātā 5% apjoma prasība ļautu arī samazināt fosilās degvielas importu gadā par 22 360 000 latiem. Šī nauda paliktu Latvijā (5 % no Latvijā patērētās degvielas ir 70 000 tonnu un, pieņemot fosilās degvielas cenu 600 USD/t, iegūstam importa samazinājumu katru gadu ap 22 360 000 latiem);
c) ja Latvijas ražotāji pārdotu šos 5% no degvielas apjoma jeb 70 000 tonnu biodegvielas Latvijā, tad eksportam paliek vēl 65 000 tonnas biodegvielas (ap 42 250 000 Ls vērtībā).
2. Plašsaziņas līdzekļos parādījušās spekulācijas par to, ka, ieviešot obligāto 5% biodegvielas piejaukumu un saglabājot akcīzes nodokļa atlaidi tikai biodegvielai, kas pievienota Latvijas akcīzes noliktavās, celsies degvielas cenas. Izskanējusi konkrēta informācija, ka naftas pārstrādes kompānija Mažeiķu nafta bioetanola piejaukšanai nepieciešamo tā saukto bāzes benzīnu varētu Latvijas tirgotājiem pārdot par 25 USD/tonnā dārgāk nekā parasto 95 markas benzīnu. Līdz ar to E5 benzīns (ar 5% bioetanolu) būtu dārgāks patērētājam.
Šajā situācijā jāatceras konkurence, kas neļaus rasties tādam cenu diktātam ar mērķi monopolizēt tirgus sektoru:
a) Mažeiķu nafta nav vienīgais tirgus dalībnieks, un tam nav pamata diktēt savus nosacījumus. Piemēram, SIA Latvija Statoil mēdijos paziņojusi, ka šogad benzīnu piegādās pārsvarā no Norvēģijas, kā arī citām ārpus Baltijas ražotnēm. Latvija Statoil norādījis, ka degvielu pērk no tā ražotāja, kas piedāvā labāko cenas, kvalitātes un piegādes nosacījumu kombināciju.
3. Biodegvielas asociācija atbalsta ierosinājumu no 2009.gada 1.jūlija ieviest obligāto 5% biodegvielas piemaisījumu katram 95 markas benzīna litram un katram dīzeļdegvielas litram, jo to nosaka Eiropas Savienības direktīvas. Šobrīd Eiropas Savienība ir jau pieņēmusi direktīvu, kurā atļauts gan E 10 benzīns (ar 10% bioetanola), gan B 7 dīzeļdegviela (ar 7% biodīzeļdegvielas) un kuru Latvijai jāievieš līdz 2010. gada beigām. Tas nozīmē, ka sākot ar 2011. gadu Latvijā varēs ieviest E10 un B 7 degvielas - ar šādu perspektīvu ir mērķtiecīgi tagad ieviest E 5 un B 5 degvielas. Šādi Latvija sasniegs direktīvā prasīto mērķi – biodegvielai būt 10% no visas Latvijā patērētās degvielas.
Summējot - ja Latvija neieviesīs obligāto 5% piejaukumu no 1.jūlija ar akcīzes nodokļa 0% piemērošanu tikai Latvijā reģistrētās akcīzes preču noliktavās jauktai biodegvielai, tad faktiski biodegvielas nozare bankrotēs un būs sekojošie zaudējumi:
a) darbu zaudētu 348 strādājošie visās biodegvielas rūpnīcās;
b) apstātos 7 biodegvielas rūpnīcas ar šī brīža kopjaudu 135 tūkstoši tonnu biodegvielas gadā;
c) valsts ik gadus neieņemtu PVN nodokļa veidā aptuveni 14 miljonus latu un aptuveni 3,5 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa veidā;
d) savu jēgu zaudētu vairāk nekā 80 miljonu latu lielās investīcijas, kas ieguldītas rūpnīcu celtniecībā un attīstībā;
e) bezjēdzīgi iztērēti būtu arī 14 miljoni latu, ko valsts izmaksājusi nozares atbalstā 2005-2008 gados;
f) valsts nesamazinātu naftas produktu importu par vairāk nekā 22 miljoniem latu katru gadu;
g) biodegvielas sektors neturpinātu eksportēt biodegvielu aptuveni 42 250 000 latu vērtībā;
h) Latvija nesagatavotos ES direktīvā noteiktā 10% biodegvielas mērķa sasniegšanai pēc 2010. gada ar savām ražošanas jaudām un atdotu šo tirgus daļu citu zemju ražotājiem.
Ar cieņu,
Biodegvielas asociācijas valdes priekšsēdētājs Daumants Znatnajs