LOSP sapulcē piedalījās un uz lauksaimnieku jautājumiem atbildēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Apspriežot kopīgus jautājumus, ir jāvērš skats uz ražojošajiem lauksaimniekiem. Risinot šos jautājumus, ir būtiski konsultēties ar lauksaimnieku organizācijām un speciālistiem, lai rastu risinājumus esošajās nozares problēmās. Piemēram, Eiropas Savienības (ES)fondu jautājumā ir jāievieš izmaiņas, lai šo naudu pagrieztu uz lauksaimnieku pusi un lai lauksaimniekiem būtu atvieglota pieejamība šiem līdzekļiem. Kaut arī pastāv dažādas iespējas, tomēr tās noteikti tiešā veidā nenotiks uz mazo zemnieku rēķina. Tālākā situācija būs atkarīga no tā, kā turpmāk veidosies valsts finanšu politika. Pēdējā lieta, pie kuras ķersimies ir ES fondi un valsts nauda šo fondu līdzfinansēšanai, taču, cerams, ka tādā situācijā nenonāksim. Arī birokrātiskais slogs ir jāsamazina, lai atvieglotu darbu jebkuram uzņēmējam,” uzsvēra J. Dūklavs.
Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, informēja par Vienoto saimniecības maksājuma shēmas ieviešanu: “Tā kā sākot ar 2011.gadu papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) finansējums samazinās, tā rezultātā iespējas saglabāt atbalstu specifiskos sektoros samazinās, tieši tāpēc ir aicinājums izvēlēties pāreju no vienotā platību maksājuma (VPM) uz vienoto maksājumu (VM) shēmu. VM shēma paredzētu vienu atdalīto maksājumu, līdz ar to šāda shēma būtu vienkāršāka, jo Latvijas saimniecību darbība un attīstība tiek ierobežota VPM shēmā. To paredz tas, ka atdalīto PVTM šobrīd nevar dalīt vai nodot pa daļām, jo Latvijā nav maksājumu tiesības un tiesību reģistrs, to var nodot tikai saimniecības pārņemšanas gadījumā.“ LOSP dalīborganizācijas atbalstīja pāreju uz vienotā saimniecības maksājuma shēmas ieviešanu, vēl atvēlot laiku sarunām, lai vienotos par konkrēta VM shēmas modeļa izvēli.
Zviedru lauku attīstības speciālists Per – Olov Johansson un biedrības „Mašīnrings Smiltene” vadītājs Juris Bērziņš sniedza informāciju par Mašīnringu Latvijā. Biedrības mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem maksimāli izmantot tehnikas kapacitāti kooperējoties. Biedrība, tādejādi cer ne tikai atvieglot lauksaimnieku iespējas apstrādāt savus laukus izdevīgā laikā, bet arī sniegt iespēju pašvaldībām ieekonomēt uz tehnikas iegādi, atvēlot naudu tikai konkrēta pakalpojuma izmantošanai. Jebkurš klients varēs uzticēties kompānijai, ka pakalpojums tiks sniegts pareizajā laikā un pareizajā vietā, jo biedrība nesīs atbildību par to, lai klients būtu apmierināts. Gadījumā, ja tomēr kādu klientu pakalpojuma kvalitāte neapmierinās, tad, protams, tādu darbu klients vairs neņems, līdz ar to biedrībai būs svarīga sniegtā pakalpojuma kvalitāte.
Inguna Gulbe sēdes dalībniekus informēja par lauksaimnieku produkcijas realizācijas iespējām ārējā un iekšējā tirgū. I.Gulbe norādīja, ka salīdzinot ar 2007. gadu eksporta apjoms būtiski ir pieaudzis un pārtikas nozare ir tā, kura glābj Latvijas budžetu. Šogad uzņēmumi aktīvi piedalās starptautiskajās izstādēs, lai meklētu jaunus savas produkcijas tirgus segmentus. Mārketinga padomei ir arī ideja veidot Latvijas ražotāju veikalu un citus mārketinga pasākumus, lai veicinātu mūsu pašu produkcijas realizācijas iespējas.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 37 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Papildus informācija pa tālruni 6702 7320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz [email protected]
Informāciju sagatavoja: Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste.