Ražotāji: jāatjauno pārtikas standarti

Lai arī vairākums pārtikas ražotāju uzskata, ka standartu atjaunošana uzlabotu vietējās pārtikas kvalitāti, par to atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) kavējas tos atjaunot. ZM norāda, ka standartus neļaujot ieviest ES, krīzes apstākļos tas esot pārāk dārgi, turklāt paši ražotāji neesot vienisprātis, vai standarts vajadzīgs. Ražotāji gan uzsver, ka ideju bremzē ministrija, piecus gadus nerīkojot standartu izstrādes darba grupu, bet piedāvājot ražotājiem standartus izstrādāt pašiem. Diskusija par standartu nepieciešamību uzvirmoja pēc iepriekšējā nedēļā Dienā publicētā raksta par ZM pasūtītā pētījuma rezultātiem. Pētījumā pērn salīdzināta Latvijas un importa pārtikas kvalitāte, un rezultāti vairākumā pozīciju neliecina par labu vietējiem ražojumiem. Pētījums atklāj, ka Latvijas kūpinājumos ir vidēji trīsreiz vairāk ūdens nekā importa produkcijā, dārzeņos ir vairāk nitrātu, bet augu eļļā ir augsta kancerogēnas vielas - benzopirēna - koncentrācija. Baidās no pārmetumiem "Kamēr Latvijā nav atjaunoti pārtikas standarti, ražotāji, kuri mēģina vilināt pircēju ar zemām cenām, par Ekstra klases doktordesu var uzdot produktu, kurš, spriežot pēc cenas veikalā, ir ražots no cūku ādām - citas tik lētas izejvielas nav," standartu nepieciešamību pamato lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas miesnieks (RM) vadītājs Aldis Škutāns. RM ar rosinājumu atjaunot standartus "vairākus gadus ir klauvējis pie ZM durvīm, bet tur ieinteresētība nav bijusi". RM piedāvā gaļas izstrādājumus pēc kvalitātes dalīt trīs kategorijās, kā tas ir Lietuvā, taču ministrija šo ideju noraidījusi, jo Lietuvā standarts ieviests pirms iestāšanās ES, bet Latvijai tagad - jau kā ES dalībvalstij - šādu regulējumu neļautu ieviest brīvā tirgus princips. Ar to arī saruna ar ZM beigusies. Diena noskaidroja, ka Lietuva standartu paguva izsludināt mēnesi pirms iestāšanās ES. Eiropas Komisijas pārstāvis lauksaimniecības jautājumos Mihaels Manns skaidro, ka standartam jābūt brīvprātīgam un ražotājs var izvēlēties, vai pievienoties standartam vai ne. M.Manns arī norāda: "ES dalībvalstis nacionālajā līmenī nevar noteikt standartus, kas diskriminētu produktus no citām ES valstīm." Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) docente Lilija Markeviča skaidro: "Citās Eiropas valstīs ir savi pārtikas standarti, bet mums diemžēl nav," tādēļ akadēmiķi aicināja ZM atjaunot standartus arī Latvijā. NVS valstīs kopš padomju laikiem darbojas obligātie valsts izdotie pārtikas standarti, kurus pamazām aizstāj ar brīvprātīgiem. Tie darbojas piena produktiem, sulām, bet gaļas produktiem stāsies spēkā nākamgad. Daudzās Eiropas valstīs pārtikas kvalitāti uzrauga Pārtikas standartu aģentūras, nosakot standartus arī, piemēram, vīniem. ZM pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale stāsta, ka ministrija nerosina vienotu pārtikas standartu atjaunošanu, jo "būtu pārmetumi, ka ministrija ievieš stingrākas prasības nekā Eiropā". Viņasprāt, pētījums parāda, ka standartu atjaunošana aktuāla vien gaļas nozarei. PVD eksperti gan apgalvo, ka standarti būtu vajadzīgi arī piena un zivju produktiem. Patlaban Latvijā ražotajai pārtikai jāatbilst nekaitīguma kritērijiem, kas iekļauj, piemēram, kaitīgu vielu normas, kuru ievērošanu uzrauga PVD. Obligātas kvalitātes prasības ir dārzeņiem un augļiem - pēc ārējā izskata, konsistences un lieluma tos dala trīs grupās. Patentējot preču zīmi Rīgas šprotes eļļā, savu standartu izstrādāja šprotu ražotāji, nosakot, ka šādi var dēvēt tikai konservus, kas ražoti no noteiktā periodā nozvejotām brētliņām vai reņģēm un atbilst vēl citām prasībām. Reklamēs vietējos Pēc pētījuma rezultātu publiskošanas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs Didzis Šmits paziņoja par plāniem rīkot reklāmas kampaņu Latvijā ražotajām precēm, aicinot pirkt vietējās preces. Vaicāts, vai vispirms Latvijas ražotāji nebūtu jāaicina uzlabot kvalitāti, D.?Šmits uzsver, ka trūkumu novēršanai PVD "jāstrādā ar tiem uzņēmumiem, kuriem kaut kas ir pārkāpts". Uz publikāciju Dienā reaģēja arī Mārketinga padome (MP), noraidot vietējiem pārtikas ražotājiem veltīto kritiku. Pēc MP vadītājas Ingūnas Gulbes domām: "Pētījumam jākalpo par iemeslu atsevišķiem pētījumā konstatētiem zemākas kvalitātes produktu ražotājiem uzlabot tehnloģijas." Viņasprāt, šīs problēmas varētu risināt pārtikas standarts, taču valsts regulācijai nevajadzētu būt pārspīlētai - ražotājiem jāļauj kļūmes novērst pašiem. *** standarti 3Latvijā uzrauga ES noteiktās pārtikas nekaitīguma prasības, vienotu pārtikas kvalitātes standartu nav; 3Standarti ietver nekaitīguma prasības, kā arī limitē kaitīgo vielu daudzumu, nosaka prasības produkta ražošanai un tā kvalitātei; 3ES valstīs ir dažāda pieredze standartu ieviešanā. Galvenokārt, nacionālo standartu iniciatori ir ražotāji, kas paši vienojas par standarta saturu; 3PVD iesaka Latvijā atjaunot standartus gaļas, piena un zivju produktiem. Avots: Dienas apkopotā informācija