Asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādīja, ka būvmateriālu ražošana ir energoietilpīgākā joma. Pēc viņa domām, ne viss, kas iepriekšējos gados ticis iestrādāts zaļās enerģijas ražošanas atbalsta programmās, ir pieņemams. "Obligātā iepirkuma komponente ir viena no elektroenerģijas maksājuma sastāvdaļām, un tā ir būtiska summa, kas tiek maksāta par zaļās enerģijas ražošanu. Tāpēc atbalstām Ekonomikas ministrijas (EM) centienus pārstrādāt valsts atbalsta mehānismu zaļajai enerģijai," uzsvēra Jākobsons.
AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis norādīja, ka uzņēmumiem, kas plāno investīcijas, ir jāzina, kā ekonomikas kontekstā attīstīsies enerģētika, jo energoietilpīgām nozarēm elektrības cenu prognozējamība ir svarīga. Savukārt SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš piebilda, ka jautājums par energocenām ir nozīmīgs ne tikai būvmateriālu ražotājiem, bet ikvienam uzņēmumam.
Valmieras stikla šķiedras pārstāvis Viktors Dudovskis pauda cerību, ka tiks izstrādāti kritēriji, kas sniegs atvieglojumus ražojošajiem uzņēmumiem. Pēc viņa sacītā, kritērijus varētu noteikt, vērtējot uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu, eksporta apjomu utt. "Tā rezultātā visi lielie ražotāji panāks reālus atvieglojumus elektroenerģijas iegādē," sacīja Dudovskis.
Pavļuts atzina, ka elektroenerģijas cenu kāpumu nenosaka tikai tirgus, bet arī iepriekšējie politiskie lēmumi, piemēram, valsts atbalsts par elektroenerģijas ražošanu no gāzes koģenerācijas stacijās utt. Tāpat viņš norādīja, ka elektrības cenas turpina strauji kāpt, tomēr viņš atzina, ka elektroenerģijas izmaksām ir jābūt prognozējamām un ekonomiski pamatotām.
Pavļuts arī uzsvēra, ka atbalsta mehānisma maiņa zaļajai enerģijai nekavēs stratēģijā ES 2020 minēto, ka zaļās enerģijas saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas galapatēriņā jāpalielinās līdz 40%.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi un izskatīšanai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par līdzšinējā atbalsta elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, efektivitāti. Ministrijas veiktā analīze rāda, ka līdzšinējais atbalsts nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, un no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams.
Tāpēc ministrija līdz 1. oktobrim izstrādās jaunu atbalsta mehānismu, kā arī ir ierosinājusi veikt grozījumus esošajā regulējumā, lai noteiktu stingrākus nosacījumus un uzraudzību.