Sekojot zaļajam virzienam, Flexoplastic uzsācis biopolietilēna maisiņu ražošanu, kļūstot par vienīgo šāda materiāla izgatavotāju Baltijā.
Padomju laikos Vangažos iesāktās un tā arī nepabeigtās betona rūpnīcas pelēkās aprises cieši pieguļ modernajam, pirms trim gadiem celtajam Flexoplastic ražotnes korpusam. Moderns ne tikai korpuss. Jau mēnesi papildu polietilēna iepakojumam šis uzņēmums vienīgais Baltijā ražo arī biopolietilēna izstrādājumus, tādējādi apmierinot arvien pieaugošo pieprasījumu pēc dabai nekaitīgiem materiāliem.
"Visā pasaulē notiek cīņa pret polietilēna iepakojumu, un uzņēmumam vienkārši nākas uz to reaģēt. Mūsu veiksme ir tas, ka rūpnīca ir jauna un ražošanas bāze - moderna. Tas, ka bioplastmasu no kukurūzas un kartupeļu cietes var ražot ar jau esošajām iekārtām, arī ļāva mums tik operatīvi reaģēt uz pieprasījumu tirgū," norāda Flexoplastic valdes priekšsēdētājs Rihards Linde.
Vērienīgu kāpumu gan interesē, gan pieprasījumā pēc dabai draudzīga polietilēna Latvija piedzīvojusi, sākot ar šogadu, kad tika paaugstinātas Dabas resursu nodokļa likmes plastmasas iepirkuma maisiņiem, atzīst Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere. Augstie nodokļi tiešā veidā gan lielās tirdzniecības ķēdes neskāra, jo attiecās tikai uz tiem uzņēmumiem, kas nav noslēguši līgumu ar kādu no atkritumu apsaimniekotājiem.
"Tomēr tā bija nepārprotama vēršanās pret plastmasas maisiņiem ar sagaidāmu turpinājumu, kā rezultātā arī uzņēmēji sāka rosīties zaļajā virzienā - piedāvājot auduma, papīra un bioplastmasas alternatīvas," uzsver R.Vesere.
Eksporta virzienā
Flexoplastic pieļauj, ka viņiem kā pionieriem varētu uzrasties sekotāji arī šeit pat, Baltijas valstīs, tomēr vienkārši tas nav, jo tehnoloģijām ir jābūt modernām. "Pagaidām 12% no kopējā saražotā apjoma ir biopolietilēns, pārējais - parastais polietilēns. Tomēr šī proporcija noteikti mainīsies, jo pieprasījums aug, un Rietumeiropa kļūst arvien striktāka. Francijā, piemēram, līdz ar 2010.gadu veikalos polietilēna maisiņi būs aizliegti, kas nozīmē lielas eksporta iespējas, par kurām mums vajadzēs pacīnīties," saka Flexoplastic komercdepartamenta direktore Eva Sardiko. Patlaban uzņēmums ar bioplastmasas maisiņiem apgādā mazumtirgotāju Maxima, kuram pirmā partija ar ekoloģiskajiem maisiņiem tika pasūtīta Itālijā, taču pēc testēšanas posma Flexoplastic apjauta, ka šis izstrādājums var tapt arī šeit. Interese ir arī citām tirdzniecības ķēdēm, tostarp - Sky.
"Pusi no saražotā mēs realizējam Latvijā, bet otru pusi - Lietuvā, kur, neskatoties uz to, ka viena maisiņa cena veikalā ir 35 santīmi, šis izstrādājums ir aizgājis uz urrā," norāda R.Linde. Kā cerīgu eksporta tirgu uzņēmējs vērtē arī Skandināviju un vēlāk - Rietumeiropu. "Eksporta apjomi noteikti augs, jo neskatoties uz pieprasījumu, Eiropā ir skaitliski nedaudz bioplastmasas ražotāju. Iespējams, tieši tādēļ, ka rūpnīcas ir lielas un iekārtas ne tik modernas, lai iztiktu bez nopietnām investīcijām," tā R.Linde.
Nākamais solis
Kā papildu alternatīvu polietilēnam Flexoplastic nākotnē cer attīstīt oksibiopolietilēna ražošanu. Tie būs maisiņi, kas ārēji ne ar ko neatšķirsies no ierastajām polietilēna kulītēm, tomēr pievienotās piedevas tiem vidē ļaus sadalīties vienā gadā. Atšķirībā no bioplastmasas, kas ir aptuveni četras reizes dārgāka par polietilēnu, šis izstrādājums maksās tikai par 10-15% dārgāk. Šajā ziņā gan Flexoplastic nebūs flagmaņi, jo ar šo maisiņu ražošanu Latvijā jau nodarbojas vairāki ražotāji. Polietilēna maisiņus ar piedevu Eiropā izmanto tādi lielie veikalu tīkli kā Achan, norāda E.Sardiko, tikai Latvijā šis materiāls vēl ir tik jauns, ka tam nav pat izstrādāta un apstiprināta terminoloģija. Vides ministrija sola pie terminoloģijas sakārtošanas sākt strādāt rudenī, lai līdz gada beigām varētu veikt nepieciešamos precizējumus normatīvajos aktos un lielāka skaidrība rastos gan ražotājam, gan patērētājam.