Rūpniecībā sarūk naudas, ne ražošanas apjomi

Rūpniecības izlaides samazinājums novembrī par 3,1%, salīdzinot ar oktobri, bija divu gadu tendences paātrināšanās, nevis pēkšņs un pārsteidzošs kritums kā daudzviet citur pasaulē, saka Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Apbēdina samazinājums apstrādes rūpniecībā par 2,4%, jo bez tās augšupejas ekonomikas atkopšanās nav iespējama." SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka kritumu pasaules ekonomikā pastiprina iedzīvotāju un uzņēmēju pesimisms: "Samazinājumu piedzīvo ASV, Japāna, Vācija, Lielbritānija. Arī Lietuvā, kas līdz šim lepojās ar labiem eksporta datiem, rūpniecība novembrī kritās par 6,8%." Negatīvie līderi, pēc CSP datiem, novembrī ir mēbeļu ražotāji — mīnus 35,8%, kokapstrādātāji — mīnus 19,7%, salīdzinot ar pērnā gada novembri. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss Dienai skaidro, ka kritumu rāda cenas, kas patlaban slīd uz leju visā pasaulē, taču apjomu ziņā situācija nav tik taģiska. "Kociniekiem 60% noieta ir būvniecībā, divas trešdaļas saražotā eksportējam, tāpēc ar celtniecības samazināšanos Latvijā un galvenajā tirgū Eiropā pieprasījums sarūk," saka lietpratējs. Novēlota reakcija uz kokmateriālu cenu kritumu pasaulē pērn padarīja Latvijas preci par dārgāko reģionā, tomēr to atrisināšot valsts četru miljonu atbalsts mežizstrādes palielināšanai. Lētāka izejviela cels ražotāju konkurētspēju un palielinās pārdošanu. Plānus par lētu izejvielu pirkšanu, lūdzot valdībai daļu starptautiskā finanšu atbalsta, lolo metālu ražotāji, kuru ražošana pērn novembrī, pēc CSP datiem, sarukusi par trešdaļu. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītāja vietnieks Linards Počs stāsta, ka šo nozari pareizāk vērtēt gada griezumā tās garā ražošanas cikla dēļ. Pērn 11 mēnešos kopumā vērojams 15—16% pieaugums. "Uzņēmumi strādā, pesimisma nav. Ja valsts atbalstītu lēto izejvielu iegādi, mūsu konkurētspēja būtiski augtu," saka L.Počs. Arī tekstilražotājiem, kam CSP dati novembrī rāda 26,5% kritumu, neejot tik slikti. Pēc Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Strazda teiktā, eksports apģērbu grupā pērn līdz septembrim auga par 2,5%, gadā kopumā kāpums varētu būt 10%. Kritums vērojams sintētisko šķiedru ražotājiem, tomēr daudziem uzņēmumiem pasūtījumi ir līdz martam, pēc tam jāslēdz jauni līgumi, ko var ietekmēt pasaules lejupslīde.