"Koku pieejamība no privātajiem mežiem kādu laiku mazināsies, jo ir pārveidojusies meža īpašnieku struktūra. Vairākumam Latvijas meža īpašnieku šodien ir citi peļņas avoti un dzīves apstākļi, piemēram, lai apmaksātu kāzas, vairs nav jānocērt mežs. Tāpēc arī gaidāms kritums izejvielu piegādēs," trešdien "Latvijas Avīzē" publicētā intervijā prognozē "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.
Viņš atzinis, ka no valsts mežiem piegāžu sistēma ir ļoti stabila. "Vienīgā novirze bija pagājušajā gadā, kad vētras sekas bija izjaukušas līdzsvaru starp cērtamajiem lapu un skuju kokiem. Lapu koku pārstrādātāji arī nedaudz cieta. "Latvijas finieris" ekonomiski no tā necieta, jo ļoti strauji pārkārtoja ražošanu. Mēs šķīrāmies no kādiem simts pircējiem. Lai taupītu resursus, pārstājām ražot produkciju ar zemāku pievienoto vērtību kādu piecpadsmit miljonu latu apmērā. Pārstrukturizācija, kas gan bija jau plānota, piespiedu kārtā tika veikta paātrināti," stāstījis Biķis.
Viņš "Latvijas Avīzei" arī atzinis, ka ļoti aktuāls nozares jautājums ir, kā citādi vērtēt meža izmantojamo vecumu, jo arī pasaules prakse rāda, ka koks tik ilgi nav jāaudzē.
"Šodien kokrūpniecības modernās tehnoloģijas pieļauj pārstrādāt arī tievāka diametra kokus. Taču sabiedrībai jāsaprot, ka koki, ja salīdzina ar lauksaimniecību, nav jāpāraudzē lielos gurķos. Latvijā šobrīd ir apmēram sešdesmit miljoni kubikmetru pāraugušu koku, kas atrodas vietā, kur likums aizliedz cirst, - piegulošās zonās un visādās joslās. Patiesībā šos ciršanas noteikumus tagad vajadzētu pārskatīt, jo laiks, kad privāto meža īpašnieku vēlmi nocirst pēc iespējas vairāk vajadzēja piebremzēt ar stingru, ierobežojošu likumu palīdzību, ir pagājis," norādījis uzņēmējs.
"Latvijas Finieris" ir izveidots 1992.gadā uz triju saplākšņu ražošanas rūpnīcu bāzes. Kompānijas akcionāri ir vairākas privātpersonas. 2006.gadā uzņēmuma peļņa bija 6,1 miljons latu, bet apgrozījums - 112,2 miljoni latu.