Saldējuma pārdošanas apjomi ir izteikti atkarīgi no laikapstākļiem, kas izjusts arī šogad, taču uzņēmumam attīstīties palīdzējuši jauni sadarbības partneri un jaunā mājvieta Rīgas klusajā centrā, kā dēļ uzņēmums par pārdošanas apjomiem nesatraucas. "Viens no lielākajiem pagrieziena punktiem biznesā pēdējo piecu gadu laikā ir šajā pavasarī atvērtā kafejnīca Rīgā. Tā kā vieta ir jauna, ar to vēl daudz jāstrādā, lai ieietu apritē un piesaistītu arvien vairāk klientu, taču jau tagad redzam sava darba augļus - kafejnīcas izveide ir palīdzējusi kļūt populāram saldējuma vārdam," stāsta L. Starostniece.
Viņa, raksturojot konkurenci ar lielajiem saldējumu ražotājiem, norāda, ka no vienas puses to izjūt, bet no otras - neizjūt. "Cilvēkiem ir konkrēts priekšstats par to, kas ir saldējums un kur to var iegādāties, piemēram, veikalā, būdiņā uz ielas vai restorānā. Tajā brīdī mēs nostājamies vienā rindā ar visiem citiem saldējumu ražotājiem. Tomēr tad, kad cilvēks sāk domāt, kādu saldējumu vēlas nobaudīt – ar kādu garšu un kādā kvalitātē, mēs ieņemam nišu, nekonkurējot ar lielajiem saldējumu ražotājiem"
Uzņēmums izmanto dabīgus produktus un gatavo pavisam citādāku saldējumu, nekā veikalu plauktos. Turklāt izmanto vietējās ogas un pienu. "Uzskatu, ka mūsu filozofija par to, kādam jābūt saldējumam, ir arī viena no mūsu veiksmes atslēgām. Tas varbūt arī ir viens no iemesliem, kādēļ mūsu gatavoto saldējumu nav iespējams iegādāties lielveikalos, piemēram, mūsu saldējuma derīguma termiņš ir tikai mēnesis, jo neizmantojam dažādus stabilizatorus."
Uzņēmēja norāda, ka uzņēmuma mērķis nav nonākt veikalu plauktos. L. Starostniece stāsta, ka drīzāk skatās uz iespējām eksportēt un paplašināt esošo saldējuma cienītāju tikšanās vietu.
Nopērkamo saldējumu garšas ir radušās eksperimentos, kā arī atrastas internetā. "Piemēram, siera saldējums ar estragonu radās darba procesā. Sākumā gatavojām saldējumu ar estragonu, taču tajā pašā laikā mums notika eksperimenti arī ar šokolādes saldējumu un zilo sieru. Nolēmām, kāpēc gan neapvienot estragonu ar zilo sieru, un atklājās, ka tie viens otru ļoti labi papildina."
"Ikdienā daudz lasām un pētām dažādas receptes, kā arī, protams, eksperimentējam. Tādējādi arī atrodam saldējumu veidus, kas lutina mūsu garšu kārpiņas. Viens no jaunākajiem mūsu eksperimentu rezultātiem ir mārrutku saldējums, ko iecienījuši gardēži. Viņi savukārt tālāk eksperimentē, baudot minēto saldējumu ar brieža gaļu, bietēm un citiem produktiem, tikmēr mēs to pasniedzam ar brētliņām un dillēm. Klienti, kas pirmo reizi ierodas pie mums, sākumā par šiem neparastajiem saldējumiem mēdz arī gardi pasmieties. Turklāt ir mazliet grūtāk iedomāties, ka saldējumu varētu ēst kopā ar salātu lapām un šķiņķi. Cilvēki, kuri baudījuši mūsu neparastos saldējumus, ja tā var teikt, ir izlēkuši ar izpletni."
Jautāta, vai ir kādi cilvēku iemīļotākie saldējumi, viņa norāda, ka nav viena izteikta līdera. Iecienīts esot klasiskais saldējums ar rozīnēm, tāpat populāri ir rozīņu saldējums ar rumā mērcētiem žāvētiem augļiem un saldējumi ar aktuālajām sezonas ogām – upenēm, jāņogām, zemenēm un ērkšķogām. iemīļoti ir arī griljāžas saldējums ar auzu pārslām un biezpiena saldējumu ar avenēm.